- Uzņēmums "RERE Grupa" piesaista arī viesstrādniekus un vēlētos to turpināt;
- Ekonomikas ministrija vēlas, lai efektīvāk izmanto pašmāju darbaspēku;
- Arī Igaunijā trūkst darbaroku, atzīst kaimiņvalsts Darba devēju konfederācijā;
- Nodarbinātības valsts aģentūra: Latvijas darbaspēka tirgus rezerve – bezdarbnieki;
- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izteikts medmāsu trūkums;
- Topošais emigrants: darba devējiem un ņēmējiem jārod visiem izdevīgs risinājums.
Būvnieks slavē viesstrādniekus
Uzņēmuma "RERE Grupa" vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, izrādot topošo Muzeju krātuvju kompleksu, stāsta, ka būvnieks apņēmies jau nākamgad pabeigt šo vērienīgo būvobjektu, kura vērtība pārsniedz 25 miljonus eiro. Viens no izaicinājumiem kompleksa būvniecībā – trūkstošais kvalificētais darbaspēks. Šis uzņēmums problēmu risina, piesaistot viesstrādniekus, pārsvarā no Ukrainas.
"Šobrīd objektā strādā apmēram 160 cilvēki, no kuriem apmēram 30 ir no citām valstīm. Bet vadošie speciālisti ir mūsu vietējie iedzīvotāji," stāstīja uzņēmuma vadītājs. Jautāts, kādi speciālisti tiek piesaistīti no citām valstīm, viņš atzina: "Atsevišķiem darba veidiem, piemēram, mūrēšanai. Kvalitatīvi mūrnieki nepieciešami. Apdares darbiem. Dažādām infrastruktūras lietām. Ir iespējams atrast darbaspēku arī citur."
Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka kvalificēta darbaspēka piesaiste Latvijā nav neiespējama, bet ir sarežģīta. Un tiešām – kamēr Latvijas Radio kopā ar uzņēmuma vadītāju apskatīja grezno celtni, šur tur bija pamanāmi darbinieki, kuri izskatās pēc ārvalstniekiem. Varbūt tāpēc līdzās latviešu runai var dzirdēt arī krievu valodu. Darbinieki strādā labi, ņem vērā visus būvdarbu vadītāja norādījumus.
Āboltiņš-Āboliņš uzslavē viesstrādniekus: "Šie cilvēki strādā ar lielu atdevi. Vienā un tajā pašā laikā viņi izdara vairāk. Viņi šeit ir atbraukuši strādāt, viņi vēlas nopelnīt.
Viņiem svarīgi, cik uzbūvē kvadrātmetrus dienas laikā."
Tomēr viesstrādnieki, atzīst būvuzņēmuma priekšsēdētājs, ir īstermiņa risinājums. Kas būs nākotnē? Pirmkārt, celtniecības tempi samazināsies, jo šī gada pasūtījumu "bums" diez vai saglabāsies ilgi. Otrkārt, uzņēmēji vēlētos turpināt pieaicināt darbiniekus no ārvalstīm. Kas tad ir ar Latvijas darbinieku piedāvājumu?
Taujāts, vai tiek strādāts pie esošā darbaspēka apmācīšanas, uzņēmuma "RERE Grupa" vadītājs sacīja: "Mēs strādājam vairāk, nekā mēs to gribētu. (..) Mūsu speciālistiem pietrūkst zināšanu un pieredzes, kā organizēt darbus efektīvi un ātri. Šogad esam uzsākuši kursu saviem projektu vadītājiem, kas lielā mērā šo vakuumu nosedz."
Pusgadā vairāk nekā 5000 atļauju
Šā gada pirmajā pusgadā atļaujas darbam Latvijā pirmreizēji izsniegtas vairāk nekā 5 000 trešo valstu pilsoņu. Puse no viņiem ir šādu profesiju pārstāvji: kravas automobiļa un vilcējautomobiļa vadītāji, programmētāji, betonētāji un pavāri. Lielākais vairums – 2703 ir no Ukrainas, 839 baltkrievi un 645 Krievijas pilsoņi. Pirmo piecinieku noslēdz Indija un Uzbekistāna. Un tieši tāds pats viesstrādnieku izcelsmes valstu saraksts bijis arī pērn.
Jautāta par darbaspēka problēmu Latvijā, Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta speciāliste Dace Zīle norādīja: "Mēs esam nedaudz zem diviem miljoniem iedzīvotāju, un mums šobrīd ir ap 900 000 nodarbināto.
Vairāk mēs neesam un tuvākajā nākotnē arī nebūsim. Tas, ko mēs varam darīt, ir efektīvāk izmantot tos cilvēkresursus, kas mums ir uz vietas."
Tas pagaidām pilnā mērā netiek darīts. EM analītiķe norāda uz grafiku, kas skaidri parāda – "nozares, kurās ir novērojams lielāks vakanču skaits, ir tās nozares, kur vidējais piedāvātais atalgojums ir zemāks par vidējo atalgojumu valstī."
Piemēram, apstrādes rūpniecībā pērn bija 2500 vakanču, bet alga – 870 eiro ar nodokļiem. Tas pats attiecas uz tirdzniecības un veselības nozarēm.
"Tas liecina par to, ka mēs kā sabiedrība gribam dzīvot labāk. Un vienīgais ceļš uz priekšu uzņēmējiem ir strādāt produktīvāk, investēt jaunās ražošanas iekārtās vai veidos, kā darīt darbus, lai ir iespēja tādiem cilvēkiem kā pakalpojumu sniedzējiem, kā [piemēram] frizieriem samaksāt godīgu algu par viņu darbu, lai viņi var labi justies šajā sabiedrībā un labi dzīvot."
Kopēja efektivitātes, algu un labklājības līmeņa celšana valstī varētu mudināt no Latvijas aizbraukušos strādniekus atgriezties dzimtajā zemē. EM prognozē, ka iebraukušo skaits pārsniegs izbraukušo jau pēc pieciem gadiem.
"Būs līdzīgi kā Igaunijā, kur, pieaugot vidējai algai, imigrācijas plūsma pavēršas pretējā virzienā, mēs kļūstam par pievilcīgu vietu, kur dzīvot, augt un attīstīties," lēsa Zīle.
Problēmas arī Igaunijā
Igaunijas Darba devēju konfederācijas valdes loceklis Enns Veskimegi gan nav augstās domās par savas valsts imigrācijas politiku.
"Šī problēma ir kopīga mūsu valstīm. Un ar katru mēnesi tā padziļinās. Mēs piedzīvojam ekonomisko izaugsmi, uzņēmēji ir gatavi investēt naudu, bet nav jau kur, jo nav kam strādāt.
Mēs par to brīdinājām jau pirms diviem gadiem. Bet Igaunijas politiķi neieklausījās un izlaida situāciju no savas kontroles," uzskata Veskimegi.
"Šodien mēs lielā mērā izmantojam darbaspēku no Ukrainas, Baltkrievijas. Viņus ieved Polijā reģistrētie uzņēmumi. Igaunija to ir palaidusi garām tik lielā mērā, ka šodien šie cilvēki maksā savus nodokļus Polijai, nevis Igaunijai. Tā kā mēs zaudējām gan laiku, gan darbaspēku, gan nodokļus," piebilda Igaunijas Darba devēju konfederācijas valdes loceklis.
Šobrīd Igaunijā nav tādas jomas, kur nebūtu novērojams darbaspēka trūkums, sacīja Enns Veskimegi. Cilvēku trūkst pat valsts pārvaldē. Arī viņa paša vadītajā uzņēmumā strādā speciālisti no Ukrainas.
Jautāts, kādas kvalifikācijas darbiniekiem tiek dota priekšroka, Veskimegi atzina:
"Mēs dodam priekšroku augsti kvalificētiem speciālistiem. Tomēr arī mazkvalificēti darbi kādam ir jāveic. Un igauņi negrib to darīt. Tāpēc [viesstrādniekus] nāksies ievest."
Redz iespēju bezdarbniekos
"Protams, mēs nevaram likt šķēršļus tad, ja mums vajadzīgs augsti izglītots speciālists, kura izglītībai vajadzīgi vairāki gadi. (..) Bet, ja mēs runājam par vidējas un zemas kvalifikācijas speciālistiem, es teiktu, ka mums ir rezerve un mums primāri ir jānodarbina valsts iedzīvotāji," sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Un tā iekšējā rezerve ir mūsu valsts bezdarbnieki.
"Tie ir 57 000 reģistrētu bezdarbnieku. Tā joprojām ir rezerve, kura mums kopīgiem spēkiem jānovirza atpakaļ darba tirgū vai kādam būtu pirmo reizi jāpalīdz nonākt darba tirgū."
NVA ir pamanījusi arī visai savdabīgus darba devēju sludinājumus, kas liecina par radošu pieeju viesstrādnieku piesaistīšanā. "Ka tiek meklēta apkopēja ar ļoti specifiskām valodu zināšanām, ar augstāko izglītību.
Uzdodot jautājumu, kāpēc ir izvirzītas tik neadekvātas prasības šādai specialitātei, tad atrod interesantus pamatojumus."
Simsone stāsta: kompānijas, kas meklē darbaspēku no trešajām valstīm, veidojas arī Latvijā. NVA izsniedz tām licenci un uzrauga to darbu.
Slimnīcā izteikts māsu trūkums
Darbaspēka deficītu izjūt gan privātajā sektorā, gan valsts iestādēs, tostarp Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Tās aprūpes direktore Inese Budzila stāsta par īpaši izteiktu māsu trūkumu.
"(..) Šajā palātā ir trīs pacienti vienai māsai, un, runājot par intensīvo terapiju, mums ļoti gribētos, lai vienai māsai būtu divi pacienti."
RAKUS medmāsa Valentīna stāsta, ka brīžiem visus spēkus prasa viens pats pacients. Tāpēc kuplāks darba kolektīvs būtu liels atbalsts. "Kad ir mierīga dežūra, mierīgi pacienti – nekas, ja iestājas smagi pacienti ar politraumām, ir tādas dežūras, kad strādājam ar vienu slimnieku."
Pēc aprūpes direktores vārdiem, šobrīd neaizpildītas ir 87 vakances (strādā 1366 māsas). Nupat Budzila atgriezusies no tikšanās ar Rīgas Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pirmkursniekiem, kurus aicinājusi darbā jau mācību laikā. "Viņiem ir tās iespējas uzsākt darba attiecības jau pirmajā gadā."
Spējīgus jauniešus atrod pat skolas solā. Tāds piemērs ir sertificēta māsu palīdze Mārīte Beķere, kura slimnīcā strādā jau sešus gadus.
"Tikko kā pabeidzu skolu, bija iespēja strādāt kā ārsta palīgam. Arī kad mācījos, pēdējos gadus strādāju kā sanitāre. Virsmāsa ieraudzīja. Ka būtu ļoti labs kolēģis un uzreiz pieņēma darbā," stāstīja Beķere.
Bieži Budzila saņem savā e-pastā vēstules no Ukrainas, Gruzijas vai citu valstu iedzīvotājiem, kuri vēlētos uzsākt darbu slimnīcā. Tomēr, lai strādātu Latvijā, viņiem jāpārvalda valsts valoda.
"Es viņiem tā arī atbildu. Man pretenziju nav, ja izglītības centrs atzīst diplomu un ja pārzina latviešu valodu, nav problēmu," norādīja RAKUS pārstāve.
Jautāta, kur slimnīca vēlētos smelt darbaspēka resursu, Budzila sacīja: "Latvijā reģistrēti 18 000 māsu. Ja viņas būtu praktizējošas, mums būtu zelta dzīve. Praktizējošas mums ir 8 000. Tātad 10 000 māsu ir vai nu devušās citā virzienā, vai nestrādā medicīnā."
Un tieši viņas varētu piesaistīt nozarē, ja vien atrisinātu atalgojuma jautājumu. To, ko valsts kā darba devējs ilgus gadus bija atstājis novārtā.
Rosina meklēt risinājumus
Mairis Švīgers strādājis pārdošanas jomā aptuveni piecus gadus. Šobrīd darba attiecības ir izbeidzis un dosies uz ārvalstīm.
"Es braukšu uz Kanādu, lai uzkrātu pieredzi, lai attīstītu savas pārdošanas prasmes citā valstī, labāk iemācītos angļu valodu un tad brauktu atpakaļ un piedāvātu šeit kaut ko," atzina Švīgers.
Tāds arī ir Švīgera secinājums – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būtu rūpīgāk jāpaskatās uz sevi un jāatrod atbilde – kāds risinājums būtu izdevīgs visiem.
"Ja cilvēki, kuriem nav darba, nostādītu sevi tādā pozīcijā: ko es varu dot šim uzņēmumam, tad nekādas problēmas nebūs to darbu atrast," lēsa Švīgers.
Arī darbiniekus vietējā darba tirgū var atrast. "Izdomāt citus variantus, kā piesaistīt tos labos speciālistus. Šajā gadījumā viņiem vajadzīgs cilvēks. Nevis "šitais slikts, šitais slikts, vedam no ārpuses". Tās ir muļķības. Tad jau viņi neskatās uz sevi," teica Švīgers.
Tuvāko septiņu gadu laikā atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 000. Bez gudra darbaspēka veiksmīga mūsu ekonomikas attīstība nav iespējama.
Jautājums ir: vai mēs spēsim to sagatavot paši, tostarp augsta līmeņa izglītības iestādēs, vai arī bezspēkā ievedīsim no ārvalstīm.
Saeimas vēlēšanās startējošie spēki sabiedrisko mediju radītajā rīkā "Partiju šķirotava" pārsvarā noraidījuši iespēju ievest lētāku darbaspēku no ārzemēm, lai uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju. Tam pilnībā vai daļēji piekrīt tikai četri politiskie spēki – Latvijas Krievu savienība, LDSDP/KDS/GKL, "Saskaņa" un "KPV LV".
