Piena kvotu gads ierasti sākas aprīlī un noslēdzas nākamā gada marta beigās. Satraukums, ka Latvija pašreizējā piena kvotu gadā varētu pārsniegt piena piegādes kvotu, parādījās pagājušās vasaras beigās. Tad būtiski pieauga piena ražošanas apjomi un kvotas pusgada izpildes rādītāji biedēja, atzīst Lauksaimniecības datu centra pārstāve Inese Bernere.
„110% bija un, ja šis 10% būtu gājis vēl pāri, tad problēma būtu ļoti liela. Bet veiksmīgi tas [līmenis] sāka kristies - oktobris, novembris, decembris, janvāris un februāris - un tas ir nokrities. Tas glāba mūs no soda naudām. Noteikti, noteikti," stāsta Bernere.
Lai arī kvotu gads noslēgsies aprīlī, jau pēc 11 mēnešu izpildes rezultātiem var spriest, ka piena piegādes kvota 2012./2013.gadā būs izpildīta par apmēram nepilniem 98%, prognozē Bernere. Piena piegādes kvotas izpilde pieaug gadu no gada un ļoti iespējams, ka bažas par šīs kvotas pārpildi piepildīsies jaunajā kvotu gadā.
"Mēs šogad būsim visaugstāk uzkāpuši, visaugstāk par visiem gadiem (..) Nu jā, es te parēķināju, ka nākamgad mums varētu būt pāri. (..) Tāpēc katram zemniekam ir jādomā par savas kvotas izpildi," norāda speciāliste.
Zemgales piena ražotājs Juris Cīrulis norāda - lai izbēgtu no kvotas pārpildes, iespējami pāris varianti - regulēt izslaukumus vai arī nopirkt papildu kvotu. Taču tās tik viegli nav pieejamas un diezin vai arī vajadzētu pirkt kvotu, ņemot vērā, ka ar 2015.gadu tās Eiropas Savienībā plānots atcelt.
„Īstenībā ir jānotrāpa tā, lai būtu 100% izpilde, un to var panākt ar sēklošanu, to var panākt ar daudziem citiem darba paņēmieniem, kas iespējami saimniecībā uz vietas," skaidro ražotājs.
Pārsniedzot kvotu, valstij noteiktais sods par kvotas pārpildi tad būtu jāsamaksā vainīgajiem zemniekiem.
Lai Latvija nākamajā piena kvotu gadā izvairītos no iespējamā soda par piena kvotas pārpildi, šoruden Briselē paredzētajās sarunās iesniegti vairāki priekšlikumi esošo nosacījumu maiņai par labu piena ražotājiem.
„Rudenī būs šī diskusija, kur mums ir jāpanāk vismaz dažu procentu palielinājums kvotai, jo man ļoti negribētos, ka zemniekiem, sagaidot 2015.gadu, divus gadus pirms kvotas atcelšanas būtu jāmaksā dažādas soda naudas,” stāsta zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Kopējā piena kvota ietver piegādes un tirdzniecības kvotu. Pirmā ir ievērojami lielāka par otro un ir sadalīta starp nedaudz vairāk kā 10 000 zemnieku. Piegādes kvota zemniekiem dod tiesības pārstrādei piegādāt noteiktu piena daudzumu. Savukārt tirdzniecības kvota ļauj zemniekiem konkrētu piena apjomu pašiem realizēt.
