Pēc tam, kad vairāku mēnešu laikā par nodoto pienu zemniekiem ne centa nesamaksāja divi lieli piena pārstrādes uzņēmumi - “Baltic Dairy Board” un “Latvian Dairy” -, daudziem saimniekiem, lai nekristu parādos, nācies pārdot lopus vai pat visus ganāmpulkus.
Kurmenes pagasta piensaimnieki pirms dažiem gadiem sāka nodot pienu Bauskas jaunajam uzņēmumam “Baltic Dairy Board’, kas izskatījās gana perspektīvs un maksāja labi. Situācija mainījās šogad. Par janvārī nodoto pienu zemnieki naudu vairs nesaņēma. Nesaņēma arī par februāri un martu.
“Birznieku“ saimniece Zaiga Betaka, līdzīgi kā kaimiņi, pārgāja pie cita piena uzpircēja, bet zaudētā nauda iegriezusi robu saimniecībā. Labi, ka neesot ņemti kredīti.
“Mēs visi pirmspensijas vecumā. Atliek izdzīvot, turēties uz veco tehniku... 2008. gadā bija krīze, pēc tam no krīzes uz krīzi - paķepurojies, atkal krīze. Nav skaidra lauksaimniecības politika. Nesamaksā par lopiem, noraksta zaudējumos. Nesamaksā par pienu – arī tas pats,” stāsta Betaka.
Kaimiņos “Kviešu” saimniecībā arī 30 slaucamas govis. Šis pavasaris govīm laimīgs – pēc garās ziemas beidzot tikušas pie svaigas zāles. Saimniecei gan rūpju pilns vaigs.
“Man ir hipotekārie kredīti. Paldies bankām, ka ir pretimnākošas. Taču procenti krājas, rēķini krājas, ir grūti,” atzīst z/s “Kvieši” īpašniece Sandra Bērziņa.
“Kvieši” ir bioloģiskā saimniecība, kur ganāmpulkā pārsvarā ir Latvijas brūnās šķirnes govis. Tās dod treknāku pienu un ir ļoti izturīgas.
Savukārt Stelpes pagasta “Berķu” saimnieks Gundars Štelfs dod priekšroku Holšteinas šķirnei un ar lepnumu rāda skaistās telītes. Daļu govju gan nācies likvidēt, jo uzņēmums viņam palicis parādā 14 000 eiro.
“Izskaitļoju, kuras nodot gaļas kombinātam. Elektrība jāmaksā, mikroelementi jāpērk, neko par velti nedod,” saka saimnieks.
Piena kombināts viņam ieteica vērsties bankā un prasīt aizdevumu. “Es jūtos gadu, divus atmests atpakaļ. Mēs brīnāmies, ka aizlido lidmašīnas ar pasažieriem, bet cik šinī tiesiskajā valstī jūtos beztiesisks...” nosaka Štelfs.
Nozares eksperti uzskata, ka abu piena pārstrādes uzņēmumu aiziešana no tirgus iedragājusi ticību piena nozares perspektīvai.
“Zemniekiem tas ir sliktais stāsts. Vairāk nekā 4000 slaucamo govju gada laikā ir likvidētas. Izeja no krīzes nav iestājusies, mēs esam ceļā, kas piena nozarei nav labvēlīgs,” atzīst Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
Atgūt nesamaksāto piena naudu zemniekiem varētu būt iespējams tikai tiesvedības ceļā. Tiesā jau vērsies kāds Iecavas zemnieks, LTV aptaujātie zemnieki vēl izvērtē, ko darīt.
