ĪSUMĀ:
- Latvija ar būvdarbiem Centrālajā stacijā pievienojās pārējām, kur sākti būvdarbi.
- Igaunijā un Latvijā rit pamattrases būvprojektēšana; Lietuvā – dažos posmos.
- Lietuva – pirmā valsts, kur izsludināti konkursi "Rail Baltica" pamattrases būvei.
- Plāno, ka šogad arī Latvijā un Igaunijā sāksies pirmie iepirkumi pamattrases būvei.
- Lietuvā labi veicies ar zemju atsavināšanu; Igaunijā projektam atsavināti ap 12% zemes.
- Latvijā zemju atsavināšana pamattrases posmos lielākus tempus uzņems šogad.
- «Rail Baltica» staciju, estakādi un dzelzceļu lidostā "Rīga" sāks būvēt 2021. gada pirmajā pusē.
- Šogad sāks Latvijā paredzēto 16 reģionālo staciju plānošanu.
- Visās trijās Baltijas valstīs būs "Rail Baltica" infrastruktūras uzturēšanas objekti.
- Latvijā būs Skultē un Iecavā, bet ritošā sastāva uzturēšanas depo – Jaunmārupes novadā.
"RB Rail" pārstāvji norādīja, ka 2020. gads iezīmēja "Rail Baltica" būvniecības darbu sākumu visās trīs Baltijas valstīs. 2020. gada 17. novembrī, uzsākot būvdarbus vienā no divām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām Latvijas teritorijā – Rīgas Centrālajā stacijā –, Latvija pievienojās abām pārējām Baltijas valstīm, kur jau uzsākti "Rail Baltica" infrastruktūras būvdarbi.
Ko gaidīt no "Rail Baltica" 2021. gadā?
- "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi turpināsies visā Latvijā. Šī gada laikā "Rail Baltica" infrastruktūras aprises kļūs aizvien precīzākas un konkrētākas, dodot precīzas atbildes pašvaldībām un iedzīvotājiem par jaunās līnijas novietojumu un tehniskajiem risinājumiem. Sākot no šī gada janvāra ir uzsākts projektēšanas darbs pie vienotā dzelzceļa/autoceļu tilta pāri Daugavai pie Salaspils – vienīgā šāda veida tilta Baltijā.
- Līdz ar lielāku "Rail Baltica" pamattrases būvprojekta detalizāciju, tempus uzņems arī zemju atsavināšana.
- Būvniecības darbi turpināsies "Rail Baltica" starptautiskajā stacijā Rīgā un uzsāksies Rīgas lidostā. Tāpat Baltijas valstu starpā plānots panākt vienošanos par "Rail Baltica" pamattrases būvniecības stratēģiju un izsludināt pamata trases pirmos būvniecības iepirkumus Latvijā un Igaunijā.
- Turpināsies aktīvs darbs, lai piesaistītu nākamo finansējuma kārtu no ES fondiem.
- Sāksies "Rail Baltica" reģionālo staciju plānošana, kā arī Salaspils kravu termināļa un infrastruktūras uzturēšanas punktu Skultē un Iecavā projektēšana.
- Stratēģiskā līmenī turpināsies darbs pie projekta ieviešanas struktūras pilnveides, kā arī sagaidāma vienošanās starp Baltijas valstu valdībām par "Rail Baltica" pārvaldības modeli.
Avots: "RB Rail"
Igaunijā pirmais būvobjekts – ceļa viadukts uz Tallinas apvedceļa Saustinemmē – jau tuvojas noslēgumam. 2021. gadā tam sekos arī vairāku citu ceļa infrastruktūras objektu būvniecība. Lietuvā notiek būvdarbi Kauņas apvedceļa atjaunošanai.
"Līdz ar to varam apgalvot, ka 2021. gadā, kas turklāt ir Eiropas dzelzceļu gads, "Rail Baltica" infrastruktūras būvniecība ir sākusies visās valstīs," komentēja "RB Rail" reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans.
"RB Rail" atzīmēja, ka "Rail Baltica" pamattrases būvprojektēšana rit pilnā sparā – Igaunijā un Latvijā visa dzelzceļa maršruta garumā un divos posmos Lietuvā no Kauņas līdz Lietuvas–Latvijas valsts robežai. Papildus tam Lietuvā ir vēl divi būtiski posmi – no Kauņas līdz Lietuvas–Polijas robežai un no Kauņas līdz Viļņai, kur tiek veikti pamattrases sākotnējā novietojuma plānošanas darbi, kuriem sekos būvprojekta izstrāde.
Lai arī Lietuvā divos posmos vēl tikai notiek sākotnējā plānošana, Lietuva ir pirmā valsts, kurā izsludināti konkursi "Rail Baltica" pamattrases būvniecībai. Jau 2020. gada pavasarī sākās būvnieku kvalificēšanās dzelzceļa uzbēruma un sliežu ceļa būvniecībai trases posmā no Kauņas līdz Lietuvas–Latvijas robežai, Neres upes tiltam (projekta garākais tilts) un dzelzceļa piebraucamajiem ceļiem.
Sagaidāms, ka pirmie pamata trases būvniecības iepirkumi šogad tiks izsludināti arī Latvijā un Igaunijā, norādīja "RB Rail".
Uzņēmumā atzīmēja, ka Lietuvā ir labi veicies ar zemju atsavināšanu projekta vajadzībām. Lietuvas valsts ir izpirkusi visu nepieciešamo zemi dzelzceļa koridorā no Kauņas līdz Lietuvas–Latvijas robežai.
"Igaunijā atsavināti ap 12% no projektam nepieciešamās zemes, savukārt Latvijā vispirms tiek atsavināta zeme divu starptautisko pasažieru staciju būvniecībai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un lidostā Rīga. 2021. gadā, līdz ar progresu trases projektēšanas darbos, zemju atsavināšana pamattrases posmos uzņems lielākus tempus,” skaidroja Bramans.
Latvijā ir noslēdzies starptautiskais konkurss "Rail Baltica" pasažieru stacijas, viadukta un dzelzceļa būvniecībai starptautiskajā lidostā "Rīga", un ir izvēlēts uzvarētājs. Apjoma ziņā šis būs otrais lielākais projekts "Rail Baltica" būvdarbu ietvaros pēc darbu sākšanas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Būvdarbi sāksies 2021. gada pirmajā pusē, un tos veiks uzņēmumu apvienība "B.S.L. Infra", ko veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Tāpat Igaunijā, Pērnavā un Tallinā, tiek projektētas divas starptautiskās "Rail Baltica" pasažieru stacijas. Tallinas staciju projektē arhitektu birojs "Zaha Hadid Architects". Arī Viļņas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projekts – "Vilnius Connect" – virzās uz priekšu. Tas izveidos jaunu satiksmes mezglu pilsētas centrā, kas savienos "Rail Baltica" līniju ar Viļņu, bet pašu pilsētu – ar Rīgu un Tallinu, kā arī pārējo Eiropu. Drīzumā sāksies plānošana arī Panevēžas starptautiskajai dzelzceļa stacijai, kam sekos plānošanas darbi Kauņas stacijā, norādīja "RB Rail".
Uzņēmumā atzīmēja, ka 2020. gadā pieņemts lēmums par reģionālo pieturu projektēšanu "Rail Baltica" maršrutā. Reģionālie vilcieni ar maksimālo ātrumu 200 km/h nodrošinās reģionālā transporta pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem.
Kopumā "Rail Baltica" maršrutā Latvijā ir plānotas 16 reģionālās stacijas, Lietuvā – 11, Igaunijā – 12.
Katras valsts pieeja reģionālo staciju būvēšanai ir atšķirīga, taču "Rail Baltica" nodrošinās ne tikai ātrgaitas starptautisko vilcienu pakalpojumus, bet arī ātrus vietējo un reģionālo vilcienu savienojumus. Turklāt izbūvētā infrastruktūra nodrošinās iespēju attīstīt arī pārrobežu reģionālos pārvadājumus, radot jaunu sadarbības un attīstības potenciālu, piemēram, starp Bausku un Jonišķiem Lietuvā vai Salacgrīvu un Hēdemēstes pagastu Igaunijā, skaidroja "RB Rail".
Uzņēmumā atzīmēja arī, ka 2020. gads bija nozīmīgs gads "Rail Baltica" kravas termināļu un infrastruktūras uzturēšanas objektu plānošanā un projektēšanā. Lietuvā esošais Kauņas kravas terminālis tika savienots ar izbūvēto Eiropas sliežu platuma sliežu ceļu, un Latvijā tika izsludināts iepirkums Salaspils kravas termināļa projektēšanai. Turklāt Igaunijā jau notiek Mūgas un Pērnavas kravas termināļu projektēšana.
Tāpat ir izlemts infrastruktūras uzturēšanas objektu izvietojums visās trīs valstīs, Latvijā tie atradīsies Skultē un Iecavā, bet ritošā sastāva uzturēšanas depo – Jaunmārupes novadā.
"RB Rail" norādīja: nozīmīga projekta sastāvdaļa ir sadarbība ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem. "Pateicoties šai sadarbībai, projekts ir saņēmis vērtīgu atgriezenisko saiti par to, kā pilnveidot projekta integrāciju gan pilsētvidē, gan lauku teritorijās," atzīmēja uzņēmuma pārstāvji.
"Rail Baltica" vilcienu kustības darbības plāns paredz nodrošināt vilcienu kustību līdz Varšavai Polijā un Berlīnei Vācijā, no kurienes savukārt tālāk uz pārējām Eiropas valstīm. Ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību arī Polija uzsākusi vērienīgu dzelzceļa tīkla modernizāciju un uzlabos ātrvilcienu kustības ātrumu līdz 120 kilometriem stundā (km/h) kravas un 200 km/h pasažieru vilcieniem, norādīja "RB Rail".
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
