Panorāma

Drošības risinājumi un internets

Panorāma

Vakcinācija no Covid-19 ierobežojumiem neatbrīvo

Latvija skeptiska par Lietuvas datiem saistībā ar Astravjecas elektrību Baltijā

Latvija skeptiska par Lietuvas datiem saistībā ar Astravjecas elektrību Baltijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pretēji Lietuvas amatpersonu paustajam Latvijas iestādes uzskata, ka Baltijas valstu boikots pret Astravjecas atomelektrostaciju strādā. Lai gan fiziski elektrība no nesen uzceltās Baltkrievijas elektrostacijas Baltijā ieplūst, komerciālās plūsmas šobrīd iespējamas tikai no Krievijas, uzsver Ekonomikas ministrija. Savukārt Lietuvai par to ir šaubas.

Līdz ar Astravjecas atomelektrostacijas darba uzsākšanu Lietuva arvien aktīvāk uzstāj uz tās slēgšanu vai vismaz ierobežošanu, lai bremzētu stacijas plānus ražošanas jaudas palielināt. Lietuvas ieskatā ar līdzšinējo Baltkrievijas elektrības tirdzniecības boikotu ir par maz.

Uz to arī vizītē Rīgā norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis: “Mēs nevaram apturēt enerģiju, kas nāk no šīs stacijas, jo tā ir fizika, un mums pašiem nav šādas ražošanas jaudas. Tukšo aku, kas mums ir, aizpilda lielākais ražotājs, un mūsu gadījumā tā ir “Astravjeca”. Tā piepilda Baltijas valstu tirgu, un daļa enerģijas tiek tirgota arī caur Rīgu. Un tas stacijai palīdz, jo tai ir tirgus.”

Problēma ir tā, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas ir savienotas ar Baltkrieviju un Krieviju. Sinhronizēties ar Eiropu paredzēts vien 2025.gadā, turklāt līdz tam vēl jāveic daudz ieguldījumu.

Lai Baltkrievija no Baltijas patērētājiem nepelnītu, kopš novembra vienīgais elektroenerģijas tirdzniecības punkts Baltijai ar trešajām valstīm ir starp Krieviju un Latviju.

Taču Lietuvas pusei bažas rada tas, ka plūsma pār Krievijas un Latvijas robežu pēc Astravjecas atvēršanas esot pieaugusi. Tas liekot domāt, ka Baltija netieši pērk Astravjecā ražoto elektrību. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis februāra sākumā paziņoja, ka Lietuva par Astravjecas atomelektrostacijas saražoto elektrību samaksājusi četrus miljonus eiro.

To Lietuva balsta uz pārvades operatora “Litgrid” sniegto informāciju: “Kopš gada sākuma, kad Baltkrievijas atomelektrostacija uzsāka komerciālo darbību, fiziskās plūsmas ir būtiski pieaugušas līdz ar brīdi, kad Baltkrievija sāka ražot vairāk enerģijas nekā tā patērē. Vienlaikus kopš gada sākuma 3,5 reizes ir pieaugušas komerciālās plūsmas no Krievijas uz Baltijas elektrības tirgu, salīdzinot ar laika periodu pērn, pirms Baltkrievijas atomelektrostacija uzsāka darbu.”

Savukārt Latvijas puse norāda, ka situācija ir pretēja.

“Pēdējo trīs mēnešu laikā, kopš Baltkrievijas atomelektrostacija ir uzsākusi darbu, tirdzniecības apjoms uz Baltijas valstu austrumu robežas ir samazinājies par aptuveni 50% [..] Kopš 5. novembra Baltijā tirdzniecība ar Baltkrieviju ir nulle,” norādīja AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns.

“Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis skaidroja, ka pārpratumus radot fizisko un komerciālo plūsmu jaukšana.

Tāpat uzskata arī Ekonomikas ministrija, kas Lietuvas sniegto informāciju vērtē skeptiski. “Ja mēs skatāmies no publiski pieejamiem datiem, tad šī informācija, ko min Lietuvas kolēģi, īsti neapstiprinās. Līdz ar to mums šobrīd ir tāds nezināms informācijas trūkuma elements, ka mēs īsti nezinām, kas ir tie par pieņēmumiem, uz kā Lietuvas kolēģi ir balstījuši savus apgalvojumus,” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Ministrijas ieskatā Baltijas valstu boikots pret Astravjecu strādā. Kopš tirdzniecība ar trešajām valstīm notiek tikai uz Latvijas robežas, Krievija sniedzot apliecinājumus, ka importētā elektrība ir ražota Krievijā. “Un šādus apliecinājumus mēs arī no atbildīgās institūcijas periodiski saņemam,” norādīja Junghāns.

Tomēr Lietuva uzskata, ka tās analīze par elektrības plūsmām pēc Astravjecas atvēršanas ir pamats, lai sistēmu pārskatītu. Tāpēc

Lietuvas regulators ieteicis mainīt tirdzniecībai atvēlēto jaudu aprēķinu, lai novērstu iespēju, ka Baltijā importētā elektrība ieplūst pa Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu.

KONTEKSTS:

Elektrības ražošana Astravjecas atomelektrostacijā sākta pērn 3. novembrī. Lietuva un pārējās Baltijas valstis uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai 50 km attālumā no Viļņas.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, pieprasot apturēt Astravjecas AES ekspluatāciju. EP deputāti uzskata, ka Astravjecas AES ir “Baltkrievijas un Krievijas ģeopolitisks projekts, kura būvēšana un nākotnes darbība ir iespējams drauds Eiropas Savienības dalībvalstu drošībai, veselībai un vides aizsardzībai”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti