Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu pētniece un doktorante Laura Vītola ir viena no trim Latvijas jaunajām zinātniecēm, kas šogad saņēma Baltijas jauno talantu balvu. Viņa izstrādā ilgtspējīgus būvmateriālus no atkritumiem vai industriāliem blakusproduktiem, piemēram, no pelniem, ko iegūst ogļu stacijās.
"Mēs varam ražot alternatīvus materiālus klasiskajam betonam. Tie var būt dažādu bloku materiāli, jo šajos pelnos ir vērtīgie savienojumi - alumīnijs, silīcijs, līdz ar to mēs varam to izmantot kā alternatīvu, teiksim, māliem. Un, protams, arī mums Eiropā jāiet uz to, ka mēs tomēr esam ilgtspējīgi, mēs domājam par vidi, mēs domājam, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm un tādējādi mēs meklējam šos risinājumus, kā mēs varam atkritumus, blakusproduktus atkal laist apritē un tādējādi neizmantotos resursus, kuri mums ir pasaulē ierobežotā daudzumā," teica Vītola.
Viņa atzina – saņemtā balva liecina, ka dzīvē izvēlējusies pareizo ceļu, un vienlaikus tas ir stimuls uzsākto turpināt.
"Lai arī es pārstāvu tādu vīrišķīgu jomu - būvniecība, es teiktu, ka bez sievietēm zinātnē neiztikt. Jo vīrietis ir tāds konstruktīvāks un tieši par lietu, bet sievietes redz to lauku plašāk un zinātnieku darba specifika ir tā, kurai vajag šo plašo redzējumu, tāpēc, manuprāt, arī mums ir arī sievietes zinātnē. Mēs visi neradīsim Nobela balvas cienīgus pētījumus, bet informācija, ko mēs publicējam, iespējams, kādam citam palīdzēs veikt kādu nozīmīgu pētījumu, līdz ar to ļoti interesants darbs un tas pilnīgi noteikti nav garlaicīgs un neiestājas nevienā brīdī rutīna.
Tas, kas noteikti trūkst zinātnē, ir tas, ka nav pietiekams bāzes atbalsts, kas ir citās pasaules valstīs, un katru gadu beigās mēs domājam atkal, ko mēs darīsim nākamgad.
No vienas puses, tas mūs visu laiku tur tonusā un neļauj atslābt un tai pašā laikā tas arī dod varbūt tādu lieku stresu un paņem tomēr daudz mūsu laika, lai mēs menedžētu finanses," stāstīja zinātniece.
Sieviešu īpatsvars zinātnē ir atkarīgs no nozares. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders sacīja, ka vismazāk sieviešu zinātnieču strādā inženierzinātņu jomā, dabaszinātnēs puse ir sievietes, puse vīriešu, medicīnas zinātnē strādā 60% sieviešu, bet sociālajās un humanitārajās zinātnēs pat 70% ir sievietes.
"Latvija ir starp līderiem Eiropas Savienības ietvaros un ir viena no dažām valstīm, kurā vairums zinātnieces ir sievietes. Bet tas, kas parādās problemātiski Latvijai – iespēja sasniegt nosacīti karjeras augstāko punktu, būs vadošajam pētniekam un projektu vadītājam, tur joprojām ir lieli izaicinājumi, kas jārisina, lai šis rādītājs vairākās nozarēs līdztiesīgāks. Piemēram, ja dabaszinātnēs starp projektu vadītājiem pēdējos konkursos ir mazāk nekā trešdaļa sievietes, inženierzinātnēs ceturtā daļa, medicīnā, lauksaimniecībā, sociālās, humanitārās zinātnēs tie rādītāji ir nedaudz mazāki, bet ļoti tuvu kopējam īpatsvaram.
Tā kā atsevišķās zinātņu grupās kļūt par zinātnieku problēmu nav, bet kļūt par vadošo zinātnieku ir joprojām zināmi šķēršļi redzami," atzina IZM pārstāvis.
Latvijas Jauno zinātnieku asociācijas valdes locekle Liene Spruženiece ir ģeoloģe un šobrīd Glāzgovas universitātē vada elektronmikroskopijas centru. Arī viņa akcentēja – ja visā pasaulē sākumposmā zinātnē vienlīdzīgi pārstāvēti abi dzimumi, tad vēlāk sieviešu skaits samazinās un iemesls tam ir sieviešu un vīriešu atšķirīgās sociālās un dzimumu lomas.
"Zinātnē konkurence ir tik liela, ka bieži, izkrītot gadu vai 2, 3 no aprites, ir ļoti grūti atgriezties augsta līmeņa zinātnē un būt konkurētspējīgam savā karjerā. Svarīgi ir ļaut sievietēm, kas vēlas veidot karjeru, novērst šķēršļus pēc iespējas vairāk. Liela loma šeit ir pašām institūcijām, kas atvieglo mātes atnākšanu atpakaļ darbā. Piemēram, ārvalstīs bieži vien universitātēs ir bērnu istabas, kur sieviete var atnākt ar savu bērnu, viņai ir, kur nomainīt autiņus, viņai ir, kur nolikt bērnu gultiņā vai stūrīti un tad viņa var strādāt pie saviem rakstiem. Latvijā, ja ir, tad tas ir ļoti īpašs gadījums. Jo vairāk mēs varam samazināt šo disproporciju ar mātes un tēva iesaisti ģimenē, jo vairāk tas atvieglos sieviešu starpību zinātnē," klāstīja Spruženiece
Nav pētījumu par atalgojumu zinātniekiem Latvijā, bet, ņemot vērā, ka atalgojums ir piesaistīts amatam un sievietes mazāk ieņem vadošus amatus, arī viņu atalgojums ir mazāks nekā vīriešiem.
