ĪSUMĀ:
- Latvijā 2020. gadā vīriešu algas bijušas par 23,3% augstākas nekā sievietēm; tā ir lielākā atšķirība Eiropas Savienībā.
- Lai to mainītu, valstij jānosaka uzņēmumiem stingras prasības – kā Skandināvijā, domā LU profesore.
- Teorijā to sauc par valsts vadītu feminismu – ka valsts apzināti dzimumu līdztiesību liek kā prioritāti.
- Latvijā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši strādā zemu atalgotās nozarēs, kā medicīna un izglītība.
- Sabiedrības integrācijas fonds: sievietes arvien biežāk apzinās, ka darbā tiek diskriminētas, un par to ziņo.
- Darba devējiem esot liela interese par programmām iekļaujošas darba vides veicināšanai.
Uzkopšanas servisa uzņēmuma "SOL Baltics" mājaslapā internetā darba sludinājumos teksts ir dzimtes neitrāls – ir apkopēju, sētnieku vai sētnieču, uzkopšanas speciālistu vakances, taču attēlos pie sludinājumiem galvenokārt redzamas jaunas sievietes, kuras darbojas ar lupatu, slotu vai velk rokās gumijas cimdus. Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka fotogrāfijās gribējuši parādīt īstus darbiniekus, nevis modeļus, un tā nu esot iegājies, ka šajās profesijās lielākoties strādā sievietes.
"Latvijā mums ir 500 darbinieku, un 77% ir sievietes. Ja skatāmies, piemēram, Rietumu pasaulē, šajā biznesā redzam vairāk vīriešu. Varbūt šeit cilvēki vairāk uzskata, ka uzkopšana ir sieviešu darbs," stāstīja uzņēmuma cilvēkresursu un kvalitātes vadītāja Eveli Gorobinski.
Kaut gan Igaunijā bazētā firma regulāri atskaitās augstākajai vadībai par to, kā ievēro dažādus sociālās iekļaušanas principus, un pat vēlētos, lai darbā piesakās vairāk vīriešu, sabiedrībā valdošie stereotipi par to, ka sievietes telpas iztīrīs labāk, acīmredzot izrādījušies spēcīgāki. Taču no stereotipiem nav nekāda labuma – svarīgs ir konkrētā darbinieka pienesums un cilvēku dažādība, ir pārliecināts 10 uzņēmumus ietverošās pārvaldītājsabiedrības "Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks.
"Ja mēs būtu pāris vienādi cilvēki – vienāda vecuma, vienāda dzimuma, vienādu izglītību, vienādi domājoši –, diez vai mēs radītu produktu, kas interesē miljoniem cilvēku," sacīja Palkavnieks.
Palkavnieks arī pajokoja: ja sievietēm varētu atļauties maksāt mazāk, visi nodarbinātu tikai sievietes. Saskaņā ar Eurostat datiem algas atšķirība Latvijā starp vīriešiem un sievietēm 2020. gadā bijusi 22,3%, kamēr vidēji Eiropā tie ir 13%. 2021. gadā, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem pandēmijas seku samazināšanai, situācija uzlabojusies un plaisa samazinājusies līdz 14,6%, taču joprojām Latvija saglabā pēdējo vietu Eiropas Savienībā.
"Teorijā to sauc par valsts vadītu feminismu – ka valsts apzināti dzimumu līdztiesību liek kā prioritāti un tātad problēmu risinājumus meklē caur dzimumu līdztiesības prizmu," skaidroja Zitmane.
Pētniece norādīja: vēl viens dziļi iesakņojies stereotips ir par vīrieti kā galveno pelnītāju un apgādnieku, tāpēc sievietēm var atļauties maksāt mazāk. Latvijā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši strādā zemu atalgotās nozarēs, kā medicīna un izglītība, kurās arvien skaļāk izskan brīdinājumi par darbaroku trūkumu un dziļu krīzi.
Sabiedrības integrācijas fondā savukārt kā pozitīvu tendenci izcēla to, ka sievietes arvien biežāk apzinās, ka darbā tiek diskriminētas, un ziņo par to. Darba devējiem arī esot liela interese par programmām iekļaujošas darba vides veicināšanai.
"Mums ir arī tāds pašvērtējums darba devējiem. Salīdzinoši nesen tas ir, un vairāk nekā 100 darba devēji ir pieteikušies, lai viņu izietu – savas darba vides vērtējumu, vai viņi ir pietiekami iekļaujošs, dažādību akceptējošs uzņēmums," sacīja Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce.
Eiropas Savienībā pērn apstiprināta prasība lielajos biržā kotētajos uzņēmumos līdz 2026. gada jūlijam veikt pasākumus, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Pūce minēja, ka, iespējams, derētu apsvērt līdzīgu kvotu sistēmu ieviest plašāk, ja citiem līdzekļiem dzimumu vienlīdzību darba tirgū neizdodas panākt.
