Līdz ar ekonomikas izaugsmi un uzņēmumu darbības rezultātu uzlabošanos pēdējo gadu laikā strauji samazinājies uzņēmēju un iedzīvotāju nodokļu parāds valstij. Vēl pirms sešiem gadiem, 2013. gadā, tas bija vairāk nekā 1,4 miljardi eiro, bet līdz šā gada jūnija beigām tas sarucis līdz 932 miljoniem eiro.
Aug arī par labu valstij piedzītais naudas daudzums. Šogad sešos mēnešos izdevies iekasēt nepilnus 150 miljonus eiro, bet summa gadā pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēm sasniegs 300 miljonus. Aizvien lielāko parādnieku vidū ir uzņēmumi. Lielākie parādnieki sākuši likvidāciju, tāpēc piedzīt izdodas tikai nelielu daļu.
Reāli atgūstamie parādi ir līdz 20%. Situācija ir mainīga - uz katru mēneša 1. datumu parādi nāk iekšā, bet 20% ir tā summa, kas atgūstama ir reāli,” atzina VID Nodokļu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča.
“Kas ir tas, ko parasti paliek parādā? Lielākais parāds ir pievienotas vērtības nodoklis (PVN). Tas ir tradicionāli. Tā nav tikai Latvijas, bet arī Eiropas sāpe, jo tas ir nodoklis, kuru gribas ne tikai nesamaksāt, bet arī saņemt no valsts vēl atmaksu. Tā ir lielākā masa,” stāstīja Garanča.
Valsts ieņēmumu dienestā atzīst - metodes, kā piedzīt nodokļu parādus Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir gana efektīvas. Turklāt lielākā daļa uzņēmēju cenšas nokārtot saistības, par ko liecina arī lielā atsaucība nodokļu parādu atmaksas grafiku izveidē. Tikmēr uzņēmēju organizācijas uzskata – ne vienmēr visā vainojami komersanti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka “mēs zīmējam virtuālu naudu. Mums ir lieli potenciālie nodokļu ieņēmumi, tuvu miljardam eiro, bet tā ir nauda, kas nekad nebūs”.
Bieži pievienotās vērtības nodokļa parāds izveidojas brīdī, kad Latvijas uzņēmēji nepietiekoši pārbauda eksporta partneri, kurš, saņemot preci, nenomaksā nodokli savā valstī. Tas VID ieskatā tiek uztverts kā fiktīva darījuma mēģinājums, par ko jānomaksā gan nodokļa parāds, gan soda naudas. Šai attieksmei jābūt citādai.
“Pareizi, manuprāt, būtu radīt tādu sistēmu, lai sodu varētu piemērot spējai samaksāt. Jo radot situāciju, kad uzņēmēji bankrotē, nav ieguvējs neviens. Valsts nedabū, darbinieki bez darba un nodokļu nav,” sacīja Endziņš.
Par šādas pieejas ieviešanu jau sākta diskusija gan ar Finanšu ministriju, gan pašu VID.
Tikmēr dienests uzsver – jācīnās ne tikai ar sekām, bet arī iemesliem, tādēļ līdztekus godīgajiem nodokļu maksātājiem nepieciešama publiska datubāze ar to uzņēmēju vārdiem, ar kuriem labāk nesadarboties.
