Zemnieki norāda, ka par neapstrādātu zemju īpašniekiem bieži trūkst informācijas. Savukārt Pašvaldību Savienība vērtē, ka nekoptas zemes platības patlaban ir jau krietni sarukušas un būtiskāka problēma ir zemju pieejamība jauniem un nelieliem lauksaimniekiem.
Šogad valstī kopumā sakoptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 10 tūkstošiem hektāru salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Lauku atbalsta dienests ik gadu platību kontrolēs un satelītattēlos ievāc informāciju arī par neapstrādātām vai nekoptām zemēm. Tās ik gadu sarūkot par aptuveni 20 tūkstošiem hektāru, stāsta Lauku atbalsta dienesta kontroles departamenta direktors Juris Griņevičs.
“Mēs redzam, vai tā platība ir pļauta, vai ir uzarta, un var redzēt, cik daudz tas ir darīts, lai varētu izrēķināt to procentu no kopējās īpašnieka zemes platības. Aizaugušas un nekoptas platības kopumā valstī ir samazinājušās. Tas, visticamāk, noticis arī tāpēc, ka veiktas zemju transformācijas par mežu platībām. Teju ik gadu par 15 tūkstošiem hektāru samazinās arī tās platības, kuras mums vispār ir jāapseko. Patlaban tā lauksaimniecības zeme, kuru var vieglāk sakopt, vairāk vai mazāk Latvijā ir apgūta, vienlaikus zemnieki arvien meklē zemi, kuru var atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā,” saka Griņevičs.
"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons papildina, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pērn nav pieteiktas vairāk arī pēdējo gadu laika apstākļu dēļ, kas atsevišķiem lauksaimniekiem iekavējis iecerētos zemes atgūšanas darbus. Taču par ilgus gadus nekoptām platībām bieži trūkstot informācijas.
“Droši vien arī pašvaldībām vajadzētu domāt variantus, kā uzrunāt un varbūt arī kaut kādā veidā izdomāt juridiski pareizu mehānismu, kā varētu šīs zemes piedāvāt nomāt vietējiem lauksaimniekiem. Mums kā lauksaimniekiem nav iespējams oficiāli iepazīties ar nekopto zemju sarakstu vai to, kurām personām šī zeme pieder, vai iegūt kādu kontakttelefonu – tas nav iespējams. Es tā saprotu, ka šajā brīdī ir 150 līdz 200 tūkstošu hektāru, kas ir nekopti,” zemnieku viedokli skaidro Trons.
Ar nekoptām platībām vairāk izceļas zemju īpašnieki pierīgas reģionā, kur teritorijas vairāk piemērotas apbūvei.
Ja LAD konstatē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir neapstrādāta vai nekopta, tad vietējā pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā.
Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe vērtē, ka pašreizējais mehānisms nemotivē zemju īpašniekus meklēt tai apsaimniekotājus un nodoklim nevajadzētu kalpot kā soda līdzeklim. Sproģe gan arī nesaskata šķēršļus brīvo zemes gabalu saimnieku uzmeklēšanā no zemnieku puses.
“Zemnieki saka, bet tajā pašā laikā, kad viņiem pajautā novadā, kas ir tālāk no Zemgales vai lielajiem novadiem, viņiem vairs nav intereses. Saimnieks cenšas atrast lietojumu tai zemei un to nomāt. Mūs šobrīd vairāk uztrauc tas, ka jauniem cilvēkiem nav iespējas nopirkt zemi nomā ar izpirkšanu,” saka Sproģe.
Zemes īpašniekam ir jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par apstrādātu. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka neapstrādātā zeme ir pieteikta platību maksājumiem, tad var piemērot arī atbalsta apjoma samazinājumu.
