Latvijā sāk vērtēt izstrādāto plānu ES atveseļošanas atbalsta apguvei

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem ir sagatavojusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, kas paredz galvenos virzienus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai paredzētā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (EANM) atbalsta apguvei. Plāns tagad nodots vērtēšanai sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Valdībā to plānots skatīt februāra sākumā, bet pēc tam to iesniegs skatīšanai Eiropas Komisijā (EK).

ĪSUMĀ:

  • EANM paredzēti ES dalībvalstīm kopumā paredzēti 672 miljardu eiro.
  • Klimata mērķiem jāparedz 37%, bet digitālajai transformācijai – 20% finansējuma.
  • Tam jāatspoguļojas dalībvalstu ANM plāna projektos; jāiesniedz līdz 2023. gadam.
  • Latvija rēķinās, ka mūsu ANM plāna projektu EK skatīs līdz aprīlim.
  • FM atzīst, ka plāna projekta saskaņošanas process būs sarežģīts un grūts. 
  • Pēc tā atbalstīšanas plāna projektu vēl vērtēs ES dalībvalstis ES Padomē.
  • Ja plāna projektu akceptēs, valsts saņems avansu – 13% no kopējā atbalsta.
  • Kopumā Latvijai ES atveseļošanas atbalstā paredzēti ap 2 miljardi eiro.
  • FM cer, ka ES atveseļošanas atbalsta apguve varētu sākties gada otrajā pusē.

Naudas saņemšanai jābūt reformām

Dokumenti

Atveseļošanas un noturības mehānisms. Finanšu ministrijas prezentācija

Lejuplādēt

14.14 MB

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja amata pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks preses konferencē norādīja, ka EANM nav paredzēts pabalstu izmaksai un līdzīgiem palīdzības pasākumiem, bet tas drīzāk ir "īstermiņa attīstības un investīciju fonds". Tas tapis rekordātrā tempā, un tajā visām ES dalībvalstīm būs pieejams atbalsts kopumā 672 miljardu eiro apmērā.

Fondā paredzēti divi lieli mērķi – 37% no finansējuma jāparedz klimata mērķiem, bet 20% digitālajai transformācijai, kam attiecīgi jāatspoguļojas dalībvalstu ANM programmās un aktivitātēs.

"Plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Piemēram, veselības aprūpes reforma  – vispirms reforma, pēc tam investīcijas.

Līdzīgi sociālajā jomā – vispirms  reforma, pēc tam investīcijas, un tā daudzās citās jomās. Visas investīcijas ir jāsaista ar reformām," klāstīja Kužnieks. 

Pēc viņa teiktā, Latvija no šī fonda saņems aptuveni divus miljardus eiro. Finansējums no šī mehānisma tiks izmaksāts pa daļām – divas reizes gadā, un tiks īstenots līdz 2026. gadam.

"Fonds ir salīdzinoši īstermiņa instruments, jo būs jāpiedāvā tādi projekti, kurus var īstenot uzreiz, kas ir pietiekami tālā sagatavošanas pakāpē," klāstīja Kužnieks.

Viņš norādīja, ka ANM plāna projektu pēc tā apstiprināšanas valdībā EK varētu vērtēt divus mēnešus –  tātad līdz aprīlim. Pozitīva lēmuma gadījumā šo plānu paredzēts virzīt apstiprināšanai Eiropas Savienības (ES) Padomē. Pēc šī plāna apstiprināšanas dalībvalstis saņems 13% avansa maksājuma, ar kuru iespējams sākt īstenot projektus.

Kādas reformas un izmaiņas plānotas?

Arī finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka ANM plāna projekts ir "reformu plāns", kas paredz jau minētos sešus virzienus un tiem paredzēto finansējumu.

ANM ieguldījumiem jābūt cieši saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām (aplūkojamas FM prezentācijā) dalībvalstij vairākās jomā , piemēram, sociālajā iekļaušanā (uzlabot veselības aprūpes pieejamību, izglītības kvalitāti u.c.).

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko preses konferencē klāstīja, ka EM izstrādāja pasākumu kopumu četros darbības virzienos: ekonomikas transformāciju un produktivitāte, reģionālās nevienlīdzības mazināšana, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

Piemēram, lai veicinātu tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 miljonu eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas,  īstenojot aptuveni 500 projektu.

Savukārt nevienlīdzības mazināšanai iecerēti divi galvenie investīciju virzieni, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību reģionos un sekmēt īres mājokļu pieejamību iedzīvotājiem.

Plānots attīstīt piecus nacionālas nozīmes industriālos parkus/teritorijas piecos reģionālajos centros Latvijā. Šim mērķim iecerētais finansējums ir 82,5 miljoni eiro.

Savukārt 42,9 miljoni eiro plānoti fondam zemu izmaksu īres māju būvniecībai.  Ar šo finansējumu iecerēts uzbūvēt līdz 700 dzīvokļiem.

Tikmēr uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai "ar reģionālu tvērumu" plānots finansējums 169 miljonu eiro apmērā – paredzēts īstenot tādus pasākumus kā atbalsts digitālo inovāciju centru un reģionālo digitālo aģentu tīkla izveidei; uzņēmumu digitālo prasmju attīstība u.c.

150 miljoni iecerēti pasākumiem klimata jomā, tostarp plānotas investīcijas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu; energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, energoefektivitātes uzlabošanai valsts sektora ēkās. Tāpat ir plānots īstenot reformas emisiju samazināšanai transporta sektorā u.c.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā pasākumus trīs jomās – klimata jomā mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Pašvaldību ēku energoefektīvitātes uzlabošanai iecerēti kopumā 29,3 miljoni eiro.

10 miljoni eiro plānoti zemu emisiju sabiedriskā transporta līdzekļu iegādei, kas primāri būtu paredzēti skolēnu pārvadāšanai.   

Tāpat, lai veicinātu nevienlīdzības mazināšanu valstī, ANM atbalsta administratīvi teritoriālās reformas aktivitātes. Plāns paredz 102,3 miljonu eiro valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, lai nodrošinātu pilsētu un 35 jauno novadu sasniedzamību un iedzīvotājiem ērtu nokļuvi līdz darbavietām, izglītības iestādēm, veselības centriem u.c. pakalpojumu sniedzējiem.

158,8 miljonu eiro finansējums no ANM tiks investēts valsts pārvaldes digitālajai transformācijai. Plāns paredz ievērojami plašākas datu koplietošanas iespējas starp valsts un komerciālo sektoru, paredzēts centralizēt un profesionalizēt valsts informācijas tehnoloģiju pārvaldību, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības efektivitāti u.c., norādīja VARAM.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā, galvenais izrāviens nepieciešams sabiedrības digitālo prasmju uzlabošanā, un šajā jomā plānotas investīcijas 40,7 miljonu eiro apmērā. Tostarp ir arī EM, VARAM un Valsts kancelejas šim mērķim paredzētie resursi, preses konferencē sacīja IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija).

Lielākās investīcijas – 82,5 miljoni eiro – paredzētas augstskolu pārvaldībai, pētniecības attīstības kapacitātei. Šīs investīcijas plānotas cilvēkkapitālā, labos mācībspēkos, pētniecībā un attīstībā. Ieguldījumu saistās ar plānotajām izmaiņām augstskolu pārvaldībā. Tikmēr ap 5 miljonus eiro plānots novirzīt "atvērtai zinātnei", lai zinātnes dati būtu pieejami.

Vidusskolu tīkla sakārtošanai plānoti 30,7 miljoni eiro, lai "stiprinātu, apvienotu un konsolidētu un uzlabotu kapacitāti vidusskolām reģionos un arī citur Latvijā, teica IZM pārstāvis.

"Jau ilgāku laiku Latvijas izglītības sistēma ir virzījusies uz vidusskolas tīkla sakārtošanu, apvienojot vidusskolas dažādās vietās, padarot tās konkurētspējīgākas ar galveno mērķi – nodrošināt labāku izglītības kvalitāti," sacīja IZM parlamentārais sekretārs.

Finansējuma apguvi plānots sākt gada otrajā pusē

Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu, teica Dālderis.

Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā. 

Dālderis norādīja, ka atbildīgās iestādes nāk klajā ar ANM plāna projekta pirmo piedāvājumu, "nulto versiju", ko piedāvā apspriešanai sociālajiem partneriem un sabiedrībai kopumā. Līdz šim ar ANM plāna projektu iepazīstinātas visas ministrijas, kas ar to ir "vienlīdz neapmierinātas", īpaši ar plānoto investīciju sadali, jo pieteikumi iesniegti par teju 8 miljardiem eiro plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Piektdien, 29. janvārī, ANM plāna projektu plānots prezentēt partneriem Trīspusējās sadarbības padomes sēdē. ANM plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs EK, kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem.

"Diskusijas [Eiropas Komisijā] turpinātos līdz aprīlim. Saskaņošanas process būs ļoti sarežģīts un grūts, jo Eiropas Komisija tiešām izvirza ļoti striktus nosacījumus šoreiz šim plānam, arī mūsu valsts reformām (..). Jāsaka, mums noteikti būs ļoti izaicinošs dialogs," atzina Dālderis.

Viņš izteica cerību, ka gada otrajā pusē – pēc minētā avansa saņemšanas – ES atveseļošanas atbalsta līdzekļus jau varētu sākt ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā.

Līdz tam būs jāizstrādā atbalsta saņemšanas kritēriji un ieviešanas nosacījumi.

Finanšu ministra padomnieks Ints DālderisJānis Kincis
"Mērķi gan no Eiropas Komisijas reformu ziņā, gan no mūsu ieguldījumiem ir ļoti ambiciozi. Laika [atbalsta apguvei] nav daudz – līdz 2026. gadam. Gada vidū ir jābūt visiem darbiem pabeigtiem un arī sasniegtiem rezultātiem. Atšķirībā no parastajiem struktūrfondiem, atmaksas no Eiropas Komisijas būs, nevis balstoties uz mūsu ieguldījumu apjomu vai attaisnojamiem dokumentiem, bet balstoties uz sasniegto reformu rezultātiem uz laika ass. (..) Tādēļ arī ir ļoti svarīgi, ka mūsu nozaru ministrijas sadarbībā ar Eiropas Komisiju izvirza ļoti skaidrus, ambiciozus, bet sasniedzamus mērķus, jo,

ja kāds no mērķiem reformās netiek sasniegts, tad faktiski arī netiek saņemts finansējums attiecīgajās nozarēs," brīdināja FM pārstāvis.

Indikatīvs Latvijas ANM plāna izstrādes laika grafiks:

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt