Piena produktu tirgū ne tikai lieli ražotāji
Pēc apgrozījuma lielākais piena pārstrādes uzņēmums, kura produktu klāstā ietilpst arī siers, ir AS "Rīgas piena kombināts" (RPK), kas ražo, piemēram, dažāda veida svaigos sierus "Kārums", tāpat arī kausēto sieru "Dzintars". Uzņēmums ražo kopumā vairāk nekā 400 dažādus produktus, ieņemot 55% no Latvijas saldējuma tirgus un 30% no piena produktu tirgus. 2019. gadā RPK apgrozījums pieauga līdz 92,81 miljonam eiro.
Tikmēr AS "Preiļu siers", kas pēc apgrozījuma ir otrs lielākais piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums Latvijā, pagājušajā gadā apgrozījis 58,91 miljonu eiro un nopelnījis nepilnu miljonu eiro. Vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums iepirka 145,8 tūkstošus tonnu piena, 3,3 tūkstošus tonnu vājpiena, gada laikā saražojot 13,3 tūkstošus tonnu siera un 7,7 tūkstošus tonnu sūkalu pulvera.
Piena pārstrādes un siera ražošanas nozares kopējais apgrozījums 2019. gadā bija 390,93 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa – 5,83 miljoni eiro.
"Lursoft" aprēķinājis, ka deviņiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem 2019. gadā apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, bet visvairāk uzņēmumu bijis kategorijā ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro.
Viens no šādiem mazajiem uzņēmumiem ir 2017. gada beigās reģistrētais SIA "Nīcas siers". "Lursoft" dati rāda, ka ražotājs kopš dibināšanas ik gadu palielinājis savu apgrozījumu, pērn apgrozot 27,15 tūkstošus eiro un nopelnot 1,3 tūkstošus eiro. Mārtiņam Sīlim un Kristapam Skrodim piederošais siera ražošanas uzņēmums pagājušajā gadā nodarbinājis divus strādājošos. Piena pārstrādes un siera ražošanas nozare kopumā nodarbina nepilnus 3 tūkstošus darbiniekus un pērn nodokļos valsts kopbudžetā samaksājusi 16,56 miljonus eiro.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi daudzas nozares, atsevišķos gadījumos skarot arī pārtikas ražošanas sektoru, kas redzams arī "Lursoft" datos par valsts atbalsta saņēmējiem piena pārstrādes un siera ražošanas nozarē. Dati rāda, ka valsts atbalstu saņēmuši seši no 55 uzņēmumiem. Ja apgrozījuma ziņā lielākie piena pārstrādes uzņēmumi saņēmuši valsts atbalstu, kas paredzēts eksportējošajiem uzņēmumiem, tad mazākie izmantojuši iespēju pieteikties atbalstam algu subsīdijām, apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai vai dīkstāves pabalstiem, norādīja "Lursoft" pārstāvji.
Analizējot piena pārstrādes un siera ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu reģionālo sadalījumu, redzams, ka, pretstatā ierastajam, kad lielākoties vairākums dažādu nozaru uzņēmumu reģistrēti Rīgā, šoreiz priekšplānā izvirzījusies Vidzeme, kur reģistrēts 21 no 55 nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Šeit arī reģistrēts visvairāk uzņēmumu, kuri saņēmuši Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju ražot Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauto jāņusieru.
Jāņusieru var ražot PLPKS "Dundaga", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Rankas piens", PKS "Straupe", AS "Valmieras piens" un AS "Jaunpils pienotava".
Visvairāk alus ražotāju – Rīgā un Pierīgā
Alus ražotāji visvairāk koncentrējušies Rīgā un Pierīgā, kur reģistrēts attiecīgi 18 un 15 nozarē strādājošu uzņēmumu, tikmēr vismazāk alus ražotāju reģistrēts Kurzemē un Latgalē – katrā reģionā pa deviņiem.
"Lursoft" aprēķinājis, ka alus ražotāji 2019. gadā palielināja apgrozījumu par 3,7%, tam pieaugot līdz 112,35 miljoniem eiro. Pretstatā apgrozījumam nozares peļņa samazinājusies par 5,4%, sarūkot līdz 7,45 miljoniem eiro.
Atšķirībā no piena pārstrādes un siera ražotājiem, kur darbinieku skaits pietuvojies 3 tūkstošiem, alus ražotāji 2020. gadā nodarbinājuši 845 darbiniekus.
Atšķirībā no siera ražotājiem, kur bijis salīdzinoši maz uzņēmumu, kuri izmantojuši valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, alus ražošanā šādu uzņēmumu ir vairāk, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Tie rāda, ka valsts atbalstu līdz šim saņēmusi trešdaļa no nozares uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar produkcijas pieprasījuma kritumu līdz ar bāru, restorānu darbības apturēšanu ārkārtas situācijas laikā, liedzot ēdināšanas iestādēm uzņemt viesus klātienē.
Nozares lielākais dalībnieks, pēc "Lursoft" pētījuma datiem, ir AS "Cēsu alus", kas 2019. gadā apgrozīja 62,58 miljonus eiro un nopelnīja 4 miljonus eiro. Pērn uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 35,78 miljonus eiro, ierindojoties TOP20 lielāko nodokļu maksātāju skaitā. Kopumā nozare 2020. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājusi 49,77 miljonus eiro.
Ar apgrozījumu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, aizpērn strādājuši 11 alus ražotāji. Šo uzņēmumu skaitā nav iekļauts kādreizējais alus ražošanas nozares līderis AS "Aldaris", kas norādījis, ka tā galvenā pamatdarbības joma šobrīd ir dzērienu vairumtirdzniecība, norādīja "Lursoft".
