Panorāma

Tautas Panorāma Dzirciems

Panorāma

Lietuvā pulcējas Baltkrievijas atbalsta akcijā

Latvija pozīciju par Astravjecas AES nemainīs

Latvija pozīciju par Astravjecas AES nemainīs

Elektrības tirgū politiski neiejaucamies. Šādu pozīciju saistībā ar jaunuzcelto Astravjecas atomelektrostaciju paudis Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Lietuva jau ilgstoši cenšas pierunāt Latviju stacijā saražoto elektrību nepirkt, taču arī pēdējie notikumi Baltkrievijā Latvijas pozīciju nemainīs.

Jaunajā Astravjecas atomelektrostacijā šobrīd tiek ievadīta kodoldegviela, un drīzumā tā uzsāks ražošanu. Lietuva uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai dažus kilometrus no robežas. Tāpēc Lietuva lēmusi staciju boikotēt. Faktiski tas nozīmē, ka Lietuva pārtrauks elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju, līdz ko stacija sāks darboties. Taču Latvija lēmusi, ka šajā situācijā tirdzniecībai atvērs savu savienojumu ar Krieviju, caur kuru Baltijas tirgū teorētiski varēs nonākt arī Astravjecā saražotā elektrība. Šonedēļ raidījumā “Viens pret vienu” Latvijas pozīciju kritizēja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, uzskatot, ka tādā veidā Latvija sadarbojas ar Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā.

"Arī šis pats Astravjecas atomelektrostacijas jautājums, kur Latvija ļoti nepievilcīgi izskatījās, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kas paziņoja, ka tas ir Lukašenko un vienlaicīgi arī Putina, jo tas ir "Rosatom" projekts, ekonomiskais ierocis, tāpat kā "Nord Stream", pret Eiropu, un ka mūsu kaimiņvalstis nepirks ieročus. Mēs šo Baltijas vienotību sagrāvām," sacīja Īvāns.

Igaunija atbalsta Lietuvu nostājā, ka jāseko līdzi stacijas drošībai, tomēr Igaunijā neesot likumu, kas liegtu elektrības importu no specifiskām stacijām, norāda Igaunijas Ekonomikas un infrastruktūras ministrija. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ sacīja, ka pirkt elektrību no Astravjecas stacijas nozīmētu atbalstu Lukašenko režīmam, kurš sevi esot diskreditējis. Tomēr Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš stāsta ("Jaunā Vienotība"), ka Latvijas attieksmi pret Astravjecas staciju protesti Baltkrievijā nemaina.

"Mūsu valstī elektrība ir tirgus jautājums. Parasti mēs politiski maz esam iejaukušies, jo tirgus ir galvenais mehānisms, kas nodrošina mūsu patērētājiem, mūsu uzņēmējiem pēc iespējas konkurētspējīgākas cenas," apgalvo Kariņš.

Latvijas nostāju par saprotamu uzskata ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.

"Kamēr Eiropas Savienība nav teikusi, ka tā [Astravjecas atomelektrostacija] ir absolūti kaitīga, bīstama, ka ir riski, ka var notikt kādas katastrofas, nav iemesls neveidot attiecības arī elektroenerģijas jomā ar saviem kaimiņiem. Arī Krievijas agresijas gadījumā, kas bija ļoti nopietni, ko mēs visa sabiedrība uztvērām kā zināmu risku mums pašiem, mēs nepārtraucām ne tranzītu no Krievijas, ne elektroenerģijas vai gāzes piegādes," norāda Sprūds.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka Latvija nav lēmusi elektrību pirkt tieši no Astravjecas – lēmums ir turpināt tirdzniecību ar trešajām valstīm caur Krieviju, kamēr Baltijas valstis nav sinhronizētas ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, kas paredzēts 2025. gadā. Elektroenerģijas eksperts Gunārs Valdmanis stāsta, ka Latvijas lēmums nākamos gadus nodrošinās aptuveni tādu pašu konkurenci un stabilitāti elektrības tirgū, kā līdz šim. Būtisku ieguvumu no Astravjecas elektrostacijas Baltijas patērētājiem nebūšot.

"Stacija kā tāda nespēj piedāvāt uz ekonomiski pamatotiem apsvērumiem elektroenerģiju, kas būtu lētāka nekā jau šobrīd pieejamā no Skandināvijas valstīm un esošajiem citiem Krievijas ražotājiem. Patiesībā šī stacija varētu piedalīties darbā un piegādēs tikai tad, kad ir salīdzinoši augstākas cenas reģionā," saka Valdmanis.

Valdmanis arī norāda, ka Lietuvas vai citu Eiropas valstu boikots Astravjecas stacijas darbību neietekmētu, jo tā galvenokārt paredzēta Baltkrievijas iekšējam tirgum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti