Panorāma

Ļvivā glābiņu redz tikai pretgaisa aizsardzības stiprināšanā

Panorāma

Panorāma

Aizliegs komerciālās elektrības plūsmas no Krievijas

Latvijā plāno aizliegt komerciālās elektrības plūsmas no Krievijas

Valdība konceptuāli vienojusies aizliegt komerciālās elektroenerģijas plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas. Faktiski pirktā elektrība no šīm valstīm Latvijā neieplūst jau vairākus mēnešus, tomēr nu to plānots nostiprināt arī likumā.

Ministru kabinetā otrdien, 11. oktobrī,  informatīvo ziņojumu, kurā skatīts jautājums par elektrības iegādi no Krievijas un Baltkrievijas, skatīja aiz slēgtām durvīm. Aizliegums patērētājus tiešā veidā neietekmēs, ņemot vērā, ka faktiska elektroenerģijas tirdzniecība no Krievijas nenotiek jau ilgāku laiku.

"Praksē tas nav ietekmējis reālo situāciju, jo elektroenerģijas birža "Nord Pool" pēc sava lēmuma jau ir paudusi piesardzību sadarboties ar uzņēmumu, kas importē Krievijas enerģiju risku dēļ," skaidroja valsts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Latvijas pusē gan esot bijuši komersanti, kas izrādījuši interesi par iespēju tirdzniecību atsākt.

"Mums bija informācija, ka ir interese par šādu iespēju. Bet tādu konkrētu priekšlikumu nebija. Tieši tāpēc arī vēlamies to nostiprināt, lai nebūtu diskusijām vieta.

Krievijas elektroenerģija lai paliek tur, kur tā ir, un mēs visu darīsim paši un ar Eiropu kopā," teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Konkrētais valdības lēmums un gaidāmie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā vienlaikus neparedz nekādas izmaiņas Latvijas un pārējo Baltijas valstu kopējā tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā saucamais BRELL tīkls atbild par Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu stabilitātes nodrošinājumu, un no tā plānots atslēgties tikai 2025. gadā.

"Kamēr mūsu energosistēma ir sinhroni savienota ar Krievijas energosistēmu, mums ir tehniska sadarbība. Krievijas energosistēma joprojām nodrošina Baltijas enerģijas sistēmas balansēšanu," piebilda AST pārstāvis.

Pastāv risks, ka Krievija varētu Baltijas valstis no šīs sistēmas atslēgt arī agrāk. Ekonomikas ministre Indriksone ir pārliecināta, ka Latvija potenciālajai desinhronizācijai ir gatava jau šobrīd, tādēļ nevienam nevajadzētu būt bažīgam, ka desinhronizācijas gadījumā elektroenerģijas pietrūktu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti