Latvija pirmo reizi emitējusi 30 gadu obligācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvija ceturtdien, 9. februārī, pirmo reizi ir emitējusi eiro obligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā (ienesīgumu 2,330%), tādējādi starptautiskajos finanšu tirgos piesaistot finansējumu pusmiljarda eiro apmērā, informē Valsts kase. 

Vienlaicīgi tika emitēts arī papildus laidiens 10 gadu obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir 2026. gada 7. oktobrī, ar ienesīgumu 1,062 % pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375 % gadā. Emisijā piesaistītais finanšu resursu apjoms ir 150 miljoni eiro.

Tādējādi kopējā summa, ko ceturtdien Latvija piesaistīja starptautiskajos finanšu tirgos, ir 650 miljonu eiro. Kā norāda Valsts kase, līdz ar to ir nodrošināta lielākā daļa no 2017. gadam plānotā aizņemšanās apjoma.

Pieprasījums pēc Latvijas 30 gadu obligācijām 1,6 reizes ir pārsniedzis piedāvājumu, savukārt interese par 10 gadu obligācijām bijusi vēl lielāka – pieprasījums pārsniedza piedāvājumu 2,8 reizes.

Katrā no vērtspapīru emisijām piedalījās aptuveni 50 investori no dažādām valstīm, galvenokārt Eiropas (Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas un citām valstīm). Emisijas vadošās bankas bija "Deutsche Bank", "Goldman Sachs" un "Société Générale".

Jāatgādina, ka pērn maijā Latvija pirmo reizi starptautiskajos tirgos emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar 20 gadu termiņu. Tas bija līdz šim garākais obligāciju dzēšanas termiņš, turklāt arī ar vēsturiski viszemāko aizņemšanās likmi ilgtermiņa finansējumam – fiksēto procentu (kupona) likmi 1,375 % gadā (ienesīgums 1,514 %). Tolaik pieprasījums pēc Latvijas obligācijām trīs reizes pārsniedza piedāvājumu. Darījumā piedalījās vairāk nekā 150 investori no dažādām valstīm. Investori galvenokārt pārstāvēja Eiropu - Vāciju, Lielbritāniju, Skandināviju, un citas valstis. Emisijas vadošās bankas bija "JP Morgan", "HSBC", "Natixis" un "Swedbank".

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem kopējais centrālās valdības parāds 2016. gada 4. ceturksnī bija 9,7 miljardi eiro jeb 38,7 % no 2016. gadā prognozētā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija pilnībā šajā pozīcijā izpilda ekonomiskās stabilitātes jeb tā saucamos Māstrihtas kritērijus, kur maksimāli pieļaujamā centrālās valdības parāda robeža ir 60 % no IKP. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti