CETA ratificēšanu atbalstīja 71 deputāts, pret balsoja Artuss Kaimiņš, Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai"), Aivars Meija ("No sirds Latvijai"), Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa") un Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai"), bet balsojumā atturējās Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība).
Iespēja mazajiem un vidējiem uzņēmumiem
Vienlaikus deputāti šodien noraidīja opozīcijas ierosinājumu pagaidām vēl nelemt par CETA, kā arī neatbalstīja priekšlikumu uzdot valdībai veikt izvērtējumu par CETA ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi, kā arī iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti
Uz CETA līguma ratificēšanu Saeimas sēdē noraudzījās Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kā arī nolīgumu aicināja atbalstīt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
ES un Kanādas līgums jeb saīsinājumā saukts par CETA tapa septiņus gadus ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst daudz brīvāk.
Ārlietu ministrija ir apzinājusi vairākas nozares, kurām jau šobrīd ir konkrētas intereses par preču noietu Kanādas tirgū, to vidū ir elektroiekārtas, pārtika, stikla šķiedra un optiskā šķiedra, farmācija, kokrūpniecība un citas.
Savukārt IT sektors, kas jau eksportē tehnoloģijas uz Kanādu, ir ieinteresēts ieiet arī pakalpojumu tirgū. Tāpat arī vairāki ražotāji ir ieinteresēti iegādāties ražošanai nepieciešamās izejvielas no Kanādas. Tas, pateicoties muitas tarifu atcelšanai, būs izdevīgāk un tādējādi sniegs pienesumu Latvijas ražotāju konkurētspējai.
Šādi līgumi Eiropas Savienībai ir padomā arī ar Japānu, Meksiku un vairākām citām pasaules valstīm. ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses. Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, kā arī visu ES dalībvalstu parlamentos.
Atbildīgais par līguma virzību Eiropas Parlamentā bija "Vienotības" pārstāvis Artis Pabriks, kurš uzskata, ka līgums nostiprinās transatlantisko saiti, kā arī sniegs „otro elpu” ES tirdzniecības politikai.
Savukārt fakts, ka Latvija kā pirmā ES dalībvalsts ratificējusi līgumu, dos iespēju Latvijai uzlabot attiecības ar Kanādu.
"Es domāju, ka tas mums bija ļoti svarīgi, jo Latvija ir viena no tām valstīm, kas ir iedzinēju pozīcijā starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikā. Mēs neesam bijuši tik ilgi plašajā pasaulē kā citas valstis un mums ir grūtāk tirdzniecības nišas atrast. Esot pirmajiem, tas mums dod iespēju veidot labākas attiecības ar Kanādu, protams, arī politiski. Kanāda novērtē to. Viņi pie mums sūta savu karaspēku, mums ir labas attiecības ar viņiem. Tas dod mūsu uzņēmējiem sastapties Kanādā ar nedaudz lielāku labvēlību nekā dažam labam citam," uzsvēra Pabriks.
Kanādas ministrs: Ar šo līgumu paveras neierobežotas iespējas
Savukārt Šampaņs pēcāk preses konferencē sacīja, ka CETA ir vēsturiska vienošanās. Viņš uzsvēra, ka fakts, ka Latvija ir akceptējusi CETA apliecina, ka Latvija un Kanāda balsta uz abpusēju labklājību un drošību, kas ir tieši tas, ko iedzīvotāji sagaida no savām valdībām. Šampaņs arī minēja, ka Kanādai un Latvijai ir vēsturiski labas attiecības, ko apliecina Kanādas rīcība savulaik esot vienai no pirmajām valstīm, kas atzīst Latvijas neatkarību.
"Es teiktu, ka ar šo līgumu paveras neierobežotas iespējas. Tagad tirdzniecība ir jāiedzīvina, lai no tās iegūtu cilvēki. Jāpārliecinās, ka mēs strādājam roku rokā – valdības ar valdībām, bizness ar biznesu, lai veidotu kopīgos tiltus. Tas, ko mēs šodien esam paveikuši – mēs esam izveidojuši ietvaru sadarbībai. Tagad nepieciešams šo tirdzniecību padarīt īstu – tas nepieciešams latviešiem, lai tie redzētu, ka no tā ir ieguvumi. Tas ir strādniekiem, lai tie saprastu, ka tas ir viņu interesēs un iegūtu arī eksportētāji. Tagad īstais darbs tikai sākas," atzina ministrs.
Tāpat Saeima ratificēja Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. Līgums paredz ES un Kanādas politisko sadarbību ārpolitikas un drošības jautājumos, piemēram, terorisma apkarošanā un cīņā pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī sadarbību daudzpusējos un reģionālos formātos un organizācijās.
CETA pirmajā lasījumā izsauca spraigas debates, opozīcijas deputātiem mudinot līgumu vēl neatbalstīt, norādot uz nolīguma daudzajām neskaidrībām.
Tomēr ceļš uz CETA nebija viegls. 2016.gada oktobrī Beļģijas Valonijas reģiona parlaments nobalsoja par ES un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu. Vēlāk Beļģijas politiķi panāca vienošanos, kas ļāva parakstīt iepriekš Valonijas iebildumu dēļ “iesaldēto” ES un Kanādas tirdzniecības līgumu jeb CETA.
ES dalībvalstis nolīgumu parakstīja ES-Kanādas samitā 2016.gada 30. oktobrī Briselē.
