Kopējais Pasaules Bankas atbalsts plānots trīs miljardu ASV dolāru apmērā.

Pirmdien, 7. martā, Pasaules Bankas valde apstiprināja pirmo daļu – aizdevumu 437,05 miljonu eiro apmērā no kopējās atbalsta paketes, ar ko plānots segt neatliekamas Ukrainas valdības budžeta vajadzības, tajā skaitā izmaksāt pensijas, algas mediķiem un skolotājiem, kā arī segt citus neatliekamus izdevumus.

Pēc Pasaules Bankas aicinājuma Latvija kopā ar citām dalībvalstīm (Lielbritānija, Nīderlande, Japāna Zviedrija, Lietuva, Dānija, Islande) piedalās aizdevuma līdzfinansēšanā, piesaistot grantus, garantijas vai paralēlos aizdevumus. Tas papildinās Pasaules Bankas iespējas palielināt kopējo finansējumu un sniegs lielāku likviditātes atbalstu Ukrainas valdībai šajos ārkārtas finanšu spiediena apstākļos, kad ārējā finansējuma izmaksas ir būtiski pieaugušas un Ukrainas piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem ir praktiski neiespējama.

Šobrīd Ukrainas finansējuma vajadzības sastāda aptuveni 12 miljardus ASV dolāru jeb 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pasaules Banka prognozē Ukrainas ekonomikas lejupslīdi par 7,1% 2022. gadā un fiskālā deficīta pieaugumu līdz 8% no IKP. Ekonomikas atjaunošanai būs nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi, lai atgrieztos pirms krīzes izaugsmes līmenī.

Pasaules Banka nodrošina, ka donorvalstu iemaksas tiek izlietotas atbilstoši mērķiem un notiek regulāra atskaitīšanās par sniegtā atbalsta ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem.

Finanšu ministrija uzsver, ka Pasaules Bankai ir neatsverama pieredze un kapacitāte darbam konfliktu skartās valstīs, un tā spēj nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts tikai leģitīmai valdībai un tā izlietojums tiek rūpīgi uzraudzīts.

Arī citas starptautiskās finanšu institūcijas aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai. Starptautiskais Valūtas fonds plāno ārkārtas finanšu palīdzību, Eiropas Investīciju banka ir apstiprinājusi steidzamu likviditātes atbalstu 668 miljonu eiro apmērā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka strādā pie atbalsta paketes Ukrainai un skartajām reģiona valstīm.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.