Sadaļas Sadaļas

Latvija piesardzīga par tālāko sadarbību ar Krieviju dzelzceļa kravu tranzītā

Lai gan šobrīd ir pāragri teikt, ka Krievija varētu būt spērusi soļus, lai atteiktos vai samazinātu kravu pārvadājumus caur Latviju, ekspertu teiktais ļauj secināt, ka uz Krieviju kā uz prognozējamu sadarbības partneri nākotnē droši paļauties nevaram, un līdz šim paveiktais, lai padarītu Latviju mazāk atkarīgu no Krievijas kravām, ir nepietiekams.

Lai gan kompānija "Krievijas Dzelzceļš" oficiālā paziņojumā medijiem uzsvērusi, ka turpina kravu pārvadājumus uz Latviju plānotajā režīmā un arī iecerētajiem dzelzceļa remonta darbiem nebūtu jāatstāj kritisks iespaids uz tranzīta kravu plūsmu, amatpersonu un ekspertu teiktais liecina par to, ka uz sadarbību nākotnē Latvijai ir jāraugās piesardzīgi.

Publiski pieejamā informācija neliecina, ka tuvākajā nākotnē Latvijai nozīmīgajos dzelzceļa posmos Krievija būtu plānojusi būtiskus infrastruktūras atjaunošanas darbus, lai gan, kā norādījis uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" vadītājs Aivars Strakšas, Latvija jau ilgu laiku ir mudinājusi Krieviju veikt nepieciešamos remontdarbus infrastruktūrā Latvijas virzienā.

"Mēs vienmēr esam centušies pārliecināt šo Krievijas dzelzceļa pusi, ka dzelzceļš mūsu virzienā nav sevišķi labā tehniskajā stāvoklī, un tur būtu jāinvestē. Bet nu tobrīd mūsu aprēķins bija tāds – ja šajā virzienā investēs, tad šajā virzienā arī brauks," teica Strakšas.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") savukārt uzskata, ka pagaidām ir pāragri vērtēt iespējamo situācijas attīstību, un pieļauj arī optimistiskāku Krievijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības scenāriju.

"Katrā ziņā, nu nekādus pozitīvus pienesumus šie darbi nedos īstermiņā, bet ilgtermiņā ir jāskatās – ja šie darbi tiešām tiek veikti, satiksme tiek uzlabota, tad, iespējams, būs vēl vairāk kravu, kad sliedes tiks savestas kārtībā. Bet šobrīd ir pāragri spriest, jo detaļas mums vēl nav zināmas," teica ministrs.

No vairākiem ekonomistiem izskanējuši arī pārmetumi tranzīta un ostu nozares amatpersonām, ka par iespējamo kravu apjoma samazinājumu no Krievijas un nepieciešamību dažādot kravas bija zināms jau sen, tomēr līdzšinējā rīcība bijusi pārāk neaktīva.

Tam gan nepiekrīt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), kurš uzsvēra, ka pēdējos gados ostas darbības rādītājus lielā mērā ļāvusi uzlabot arī kravu diversifikācija.

"Nu mums, atšķirībā pat varbūt no citām mūsu konkurentu ostām, ir izdevies to izdarīt, jo, piemēram, Tallinā  kravu kritums ir vairāk par piektdaļu. Mēs esam saglabājuši šo pluszīmi, pateicoties tikai tam, ka šīs kravas ir dažādas - tie ir gan kokmateriāli, gan šķembas, gan naftas produkti. Nu, vienīgais, kas mums ir krities par nepilniem 10%, ir konteinerkravas, kas ir saistīts ar šo aizliegumu importēt pārtiku un arī attiecīgās sadzīves preces uz Krieviju.

Savukārt satiksmes ministra ārlietu padomnieks Kaspars Briškens savā twitter kontā uzsver, ka Latvijai nevajadzētu pārvērtēt ogļu tranzīta pienesumu ekonomikai, jo šo kravu pievienotā vērtība, it īpaši ņemot vērā nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā un vides apsvērumus, ir zema.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt