Lai gan kompānija "Krievijas Dzelzceļš" oficiālā paziņojumā medijiem uzsvērusi, ka turpina kravu pārvadājumus uz Latviju plānotajā režīmā un arī iecerētajiem dzelzceļa remonta darbiem nebūtu jāatstāj kritisks iespaids uz tranzīta kravu plūsmu, amatpersonu un ekspertu teiktais liecina par to, ka uz sadarbību nākotnē Latvijai ir jāraugās piesardzīgi.
Publiski pieejamā informācija neliecina, ka tuvākajā nākotnē Latvijai nozīmīgajos dzelzceļa posmos Krievija būtu plānojusi būtiskus infrastruktūras atjaunošanas darbus, lai gan, kā norādījis uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" vadītājs Aivars Strakšas, Latvija jau ilgu laiku ir mudinājusi Krieviju veikt nepieciešamos remontdarbus infrastruktūrā Latvijas virzienā.
"Mēs vienmēr esam centušies pārliecināt šo Krievijas dzelzceļa pusi, ka dzelzceļš mūsu virzienā nav sevišķi labā tehniskajā stāvoklī, un tur būtu jāinvestē. Bet nu tobrīd mūsu aprēķins bija tāds – ja šajā virzienā investēs, tad šajā virzienā arī brauks," teica Strakšas.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") savukārt uzskata, ka pagaidām ir pāragri vērtēt iespējamo situācijas attīstību, un pieļauj arī optimistiskāku Krievijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības scenāriju.
"Katrā ziņā, nu nekādus pozitīvus pienesumus šie darbi nedos īstermiņā, bet ilgtermiņā ir jāskatās – ja šie darbi tiešām tiek veikti, satiksme tiek uzlabota, tad, iespējams, būs vēl vairāk kravu, kad sliedes tiks savestas kārtībā. Bet šobrīd ir pāragri spriest, jo detaļas mums vēl nav zināmas," teica ministrs.
No vairākiem ekonomistiem izskanējuši arī pārmetumi tranzīta un ostu nozares amatpersonām, ka par iespējamo kravu apjoma samazinājumu no Krievijas un nepieciešamību dažādot kravas bija zināms jau sen, tomēr līdzšinējā rīcība bijusi pārāk neaktīva.
Tam gan nepiekrīt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), kurš uzsvēra, ka pēdējos gados ostas darbības rādītājus lielā mērā ļāvusi uzlabot arī kravu diversifikācija.
"Nu mums, atšķirībā pat varbūt no citām mūsu konkurentu ostām, ir izdevies to izdarīt, jo, piemēram, Tallinā kravu kritums ir vairāk par piektdaļu. Mēs esam saglabājuši šo pluszīmi, pateicoties tikai tam, ka šīs kravas ir dažādas - tie ir gan kokmateriāli, gan šķembas, gan naftas produkti. Nu, vienīgais, kas mums ir krities par nepilniem 10%, ir konteinerkravas, kas ir saistīts ar šo aizliegumu importēt pārtiku un arī attiecīgās sadzīves preces uz Krieviju.
Savukārt satiksmes ministra ārlietu padomnieks Kaspars Briškens savā twitter kontā uzsver, ka Latvijai nevajadzētu pārvērtēt ogļu tranzīta pienesumu ekonomikai, jo šo kravu pievienotā vērtība, it īpaši ņemot vērā nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā un vides apsvērumus, ir zema.
