Lai gan 2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, graudaugu ražību no viena hektāra ietekmēja ilgstošais karstums un sausums, tā pieauga no 38,6 centneriem 2021. gadā līdz 41,6 centneriem 2022. gadā.
Ziemāju graudaugu kopraža 2022. gadā sasniedza 2,5 miljonus tonnu un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 168 800 tonnu jeb 73%, to vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties vien par 0,6 centneriem.
Ziemāju kultūraugu ražas īpatsvars graudaugu kopražā samazinājies no 77,6% 2021. gadā līdz 76,8% 2022. gadā.
Ziemas kvieši veidoja 69% no visas graudu kopražas (2021. gadā – 70,1%). To vidējā ražība no viena hektāra pieauga nedaudz – no 49,2 centneriem 2021. gadā līdz 49,9 centneriem 2022. gadā. Pieaugot ziemas kviešu platībām par 22 500 hektāru jeb 5,3%, to kopraža sasniedza 2,2 miljonu tonnu, kas ir par 141 700 tonnu jeb 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2022. gadā samazinājās, to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,1 centneru, salīdzinot ar 2021. gadu, kad tā bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā – 22,9 centneri no viena hektāra. Vasarāju graudaugu kopraža palielinājās par 80 300 tonnu jeb 12%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko galvenokārt veidoja miežu kopražas pieaugums par 30 600 tonnu jeb 20,2% un auzu kopražas palielināšanās par 41 600 tonnu jeb 22,7%.
Vasarāju sējumu platība samazinājās par 25 200 hektāru jeb 8,6%. Vasaras kviešu – par 23 300 hektāru jeb 20,6%, vasaras miežu – par 6500 hektāru jeb 10,3%. Ievērojami pieauga griķu sējumu platības – par 9100 hektāru jeb 45,6%, to īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieauga no 2,6% 2021. gadā līdz 3,7% 2022. gadā. Palielinoties griķu sējumu platībām, to iegūtā kopraža pieauga par 11 000 tonnu jeb 76,2%.
Ar graudaugiem 2022. gadā apsēti 780 100 hektāru, kas ir par 3700 hektāriem jeb 0,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Vidējā iepirkuma cena kāpusi par 41,3%
Pērn kopumā iepirkts 2,8 miljoni tonnu graudu, kas ir par 244 200 tonnu jeb 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Ievērojami pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 196,84 eiro par tonnu 2021. gadā līdz 278,19 eiro 2022. gadā jeb par 41,3%.
85% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2021. gadā – 84,4%), no kuriem 74,7% bija pārtikas kvalitātes (2021. gadā – 65,4%). Nedaudz pieaudzis pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā – no 77,4% 2021. gadā līdz 77,7% 2022. gadā.
Rapša kopievākums sarucis par 16,5%
2022. gadā rapša sējumu platība sasniedza 160 300 hektāru, kas ir par 13 400 hektāru jeb 9,2% vairāk nekā 2021. gadā un bija lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē. Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē rapša sēklu kopievākums sasniedza tikai 354 900 tonnu jeb 16,5% mazāk nekā gadu iepriekš, pie tam tas bija mazākais sēklu kopievākums pēdējo četru gadu laikā, kā arī zemākā vidējā ražība no viena hektāra – 22,1 centners.
CSP norādīja, ka rapša sēklu kopievākuma samazinājumu galvenokārt noteica ziemas rapša vidējās ražības no viena hektāra samazinājums no 30,5 centneriem 2021. gadā līdz 23,1 centneram 2022. gadā. Ziemas rapša sējumi aizņēma 86,9% no visas rapšu platības, un 2022. gadā tie pieauga par 7100 hektāru jeb 5,4%.
Turpina samazināties kartupeļu platības
2022. gadā kartupeļu kopraža bija 246 700 tonnu, kas ir par 2300 tonnu jeb 0,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 13,4 centneriem jeb 8,8% un sasniedza 166 centnerus no viena hektāra, kas ir otrā zemākā ražība kopš 2010. gada (2021. gadā – 153 centneri), kad kartupeļu vidējā ražība bija 161 centners.
Kartupeļu stādījumu platība pēdējo 12 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes – no 30 100 hektāriem 2010. gadā līdz 14 900 hektāriem.
2022. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, laika apstākļi būtiski ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. To vidējā ražība no viena hektāra 2022. gadā bija 154 centneri, kas ir zemākā atklātā lauka dārzeņu vidējā ražība kopš 2013. gada, kad tā bija vien 148 centneri.
2022. gadā kopumā tika izaudzēts 113 600 tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 14 900 tonnu jeb 10,7% mazāk nekā 2021. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājies par 600 tonnu jeb 5,1%.
