Latvijā pērn bijusi vēsturē lielākā graudu kopraža – trīs miljoni tonnu

2015. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu un bija par 35,7% lielāka nekā 2014. Gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Graudu kopējā raža pērn par 794 000 tonnu jeb 35,7% pārsniedza 2014.gada rādītāju. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāru jeb 2,6%, salīdzinot ar 2014. gadā, bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

CSP norāda, ka uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015.gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē.

2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem. Lielajās saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus, un šajās platībās iegūti 70% no visas Latvijas graudu kopražas.

Graudu kopražas pieaugumu būtiski ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra – 55,3 centneri, kas ir par 23,3 centneriem jeb par 72,8% vairāk nekā 2014. gadā. Lielajās saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem vidējā graudu ražība sasniedza 62,7 centnerus no viena hektāra. Augstākā ziemas kviešu vidējā ražība bija Zemgalē – 60,5 centneri, un arī Latgalē, kur tradicionāli ir zemāka graudaugu ražība, tā sasniedza 47,6 centnerus no viena sējumu hektāra.

Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos. Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30% no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3% no visas Latvijas graudu kopražas. Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus, Vidzemē – 39,5 centnerus, Latgalē – 37centnerus.

Ievērojami pieaudzis arī Latvijā audzēto graudu iepirkums  – 2015.gadā bija iepirkti 2,56 miljoni tonnu graudu – tas ir par 617 500 tonnu jeb 31,7% vairāk nekā 2014.gadā, un tas bijis arī lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē. Savukārt vidējā graudu iepirkuma cena 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 143,43 eiro par tonnu.

80,5% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2014. gadā – 77,6%). To iepirkums pieaudzis par 552 300 tonnu jeb 36,6%, tai skaitā pārtikas kviešu – par 314 900 tonnu jeb 32,1%. Arī rudzi iepirkti vairāk – par 59 000 tonnu jeb 58,7%, tai skaitā pārtikas rudzi – par 37 800 tonnu jeb 45,7% vairāk.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2015.gadā eksportēti 1,79 miljoni tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 000 tonnu jeb 30,2% vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 000 tonnu jeb 68,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014. gadā, arī 2015. gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.

 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti