Apritējis teju pusotrs mēnesis kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un sankciju ieviešanas, kas paredzēja arī Eiropas gaisa telpas slēgšanu Krievijas aviācijai. Krievija uz šīm sankcijām atbildēja, liedzot Eiropas aviokompānijām izmantot Krievijas gaisa telpu, kas ir svarīga pārlidojumiem no Eiropas uz Āziju. Tas licis lidsabiedrībām mainīt ikdienas maršrutus, lai nodrošinātu lidojumus uz ierastajiem galamērķiem, bet jauni maršruti nozīmē arī to, ka mainās pārlidojumu skaits konkrētām valstīm.
Latvija šajā statistikā ar 25% kritumu ieņem otro vietu Eiropas Savienībā, atpaliekot no Lietuvas, kur kritums ir aptuveni 45%.
"Latvijas Gaisa satiksmes" (LGS) valdes loceklis Ivars Sviridovs norādīja: "2019. gadā LGS diennaktī vidēji apkalpoja 827 gaisa kuģus diennaktī. Pašlaik, kad ir pagājis mēnesis kopš karadarbības sākšanās, apkalpoto lidojumu skaita kritums ir stabilizējies un LGS apkalpo vidēji 420 gaisa kuģis diennaktī. Ja mēs runājam par tranzīta lidojumiem, tad lidojumi, kas šķērso Latvijas–Krievijas robežu ir faktiski apstājušies un tranzīta lidojumu skaits krities aptuveni par 40% uz doto brīdi."
Mazinoties gaisa telpas izmantotāju skaitam, mazinās arī "Latvijas Gaisa satiksmes" ieņēmumi, ko veido gaisa kuģu veiktie pārlidojumi Latvijai.
"Protams, ka ieņēmumu kritums ir īpaši "Latvijas Gaisa satiksmei". Mēs rēķināmies aptuveni ar 20–25% ieņēmumu samazinājumu, ko mēs arī esam gatavi meklēt, lai "Latvijas Gaisa satiksme" varētu pildīt savas funkcijas. Citi aviācijas tirgus dalībnieki, manuprāt, piemērosies situācijai, un atradīs aizvietojumu ieņēmumu samazinājumam," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie").
Neskatoties uz to, ka Latvijas gaisa telpas izmantošanas izmaksas ir vienas no mazākajām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, "Latvijas Gaisa satiksmē" norādīja – ieņēmumu samazinājums varētu būt pat teju divas reizes lielāks, taču pašlaik sasniegts punkts, par kuru zemāk rādītāji nekrīt.
"25% bija sākotnējā aplēse, un pašlaik redzam, ka ieņēmumu kritums ir būtiskāks un viņš sasniedz teju 50% – kā kuru dienu. 45–50%,"
sacīja Sviridovs, norādot, ka nākotni patlaban nav iespējams ticami paredzēt.
"Mēs, protams, runājam par to, ka tas ir būtisks iespaids mūsu ieņēmumiem – vai tie ir 25% vai 50%, un tas ietekmēs gan mūsu ikdienas darbību, gan tuvākus vai tālākus ikdienas plānus," teica Sviridovs.
Pēc publiski pieejamās informācijas pērn "Latvijas Gaisa satiksme" strādājusi ar vairāk nekā 14,2 miljonu apgrozījumu, no kuriem vairāk nekā 13,8 miljoni bija ieņēmumi no sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem.
Sviridovs arī skaidroja, ka formulas, pēc kurām tiek aprēķinātas gaisa telpas izmantošanas izmaksas, neparedz iespēju strauji celt pakalpojuma maksu, lai bremzētu zaudējumu apmēru. Tāpat tas neveicinātu Latvijas konkurētspēju reģionā, jo, palielinoties gaisa telpas izmaksām, tās sadārdzinājumu izjutīs arī pasažieris, iegādājoties aviobiļetes.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
