Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju darba vizītē Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvji, kā arī Saeimas Eiropas lietu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 31. maijā, uzklausīja ikgadējo Eiropas pusgada jeb semestra ziņojuma rezultātus un rekomendācijas Latvijai, kā arī iezīmēja jaunā finanšu instrumenta "REPowerEU" nozīmi.
Kopumā visām bloka dalībvalstīm papildus energodrošības projektiem būs pieejami 20 miljardi eiro.
No tiem Latvijai saskaņā ar aptuvenām aplēsēm varētu būt pieejami 100-200 miljoni eiro, teica Dālderis, neizslēdzot iespēju, ka daļēji šie līdzekļi varētu tikt izmantoti arī sašķidrinātā dabasgāzes termināļa projektā.
Ar EK izstrādāto "REPowerEU" plānu paredzēts papildināt Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu. Un tā viens no galvenajiem mērķiem ir panākt Eiropas neatkarību no Krievijas energoresursu importa.
KONTEKSTS:
EK prezidente Urzula fon der Leiena maija vidū paziņoja, ka ES līdz 2030. gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa. Aptuveni 75 miljardi eiro plānoti dotācijām un aptuveni 225 miljardi eiro aizdevumiem. Tas tostarp ietvers finansējumu 10 miljardu eiro apmērā trūkstošajiem gāzes un sašķidrinātās gāzes cauruļvadu posmiem.
Plāns paredz arī, ka līdz 2030. gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%. Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstiprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.
