Panorāma

R.Vējonis vizītē Lielbritānijā

Panorāma

VID vadītāju nopietni nemeklē

Labība sagāzta veldrē, bet zemnieki sākuši kult

Latvijā neierasti agri sākusies labības kulšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šis gads Latvijas graudkopjiem radījis kārtējos pārbaudījumus gan ar sala radītajiem zaudējumiem ziemā, gan sausumu pavasarī un lietavām un vēju aizvadītajās nedēļās, daudzviet sagāžot labību veldrē. Taču neraugoties uz to, labības kulšana ir sākusies.

Pirmie ziemas miežu lauku jau nokūluši "Jožu" saimnieki Jaunpils novadā. Uz 450 hektāru lielā ziemas miežu lauka "Jožu" saimniecības kombains uzgāja jau 7. jūlijā – tik agri vēl kulšana te nekad nebija sākta. Bet graudi jau bija pilnbriedā un kavēties nevarēja, neraugoties uz to, ka pat līdz 70%  labības bija sakritusi veldrē. Tagad ar pilnu jaudu strādā graudu kalte, jo mitrums labībā ir krietni virs normas.

"Pret dabu nevar nostāties nekas. Mūsu lielākais risks joprojām ir klimatiskie apstākļi, tādas lietusgāzes, kādas bija, tāda krusa, kāda bija.

Ja uznāk slapjais gads un lietus līst nedēļu vai divas trīs dienas no vietas, tad nekas nelīdz, neviena tehnika. Tas ir lielākais risks," atzina Jaunpils novada graudkope Guna Sproģe.

"Jožu" un "Pētertāles" saimniecības Jaunpilī savus labības laukus ir apdrošinājušas. Ja vēl pirms pieciem gadiem apdrošinātāji negribēja riskēt, un zemniekiem tas bija par dārgu, tad tagad laukus apdrošina teju vai visi zemnieki, jo valsts sedz 65% no apdrošināmās summas.

Viena no pirmajām laukus sāka apdrošināt lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" pieaicinātā vācu apdrošināšanas firma. Tagad arī vietējās firmas apdrošina pret krusas, lietus, vētras un veldres riskiem. Aizvadītajā nedēļā apdrošinātājiem bija darbs, jo veldre skārusi lielu daļu Latvijas lauku.

Latvijā pērn graudu raža sasniegusi visu laiku rekordu – trīs miljonus tonnu. Lielie graudu audzētāji, kas regulāri seko biržas cenām, secina – šogad tās ir zemas.

"Tāpēc, ka pasaulē pietiek graudu. Latvija jau neko biržā ietekmēt nevar. Pasaulē graudu uzkrājumi, patēriņš mazāks.

Pēdējos pāris gadus ražas ir bijušas labas, līdz ar to piedāvājums ir liels. Tāpat kā uz tirgus ar kartupeļiem – ja ir daudz kartupeļu – cena zema, ja maz – augsta," teica Jaunpils novada graudkopis Gunvaldis Sproģis.

Graudu vidējā iepirkuma cena biržā šobrīd sasniegusi 148 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Bet masveidā labības kulšana sāksies tikai pēc pāris nedēļām, un graudu cenu svārstības notiek nemitīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti