Latvijā neiegūs vismaz 100 miljonus eiro ES naudas

Galvenais cēlonis ir daudzu noteikumu tapšana Latvijā, lai pie šīs naudas tiktu. Vairākas ministrijas atpaliek no grafika.

No 2014 gada līdz 2020. Latvijai no Eiropas fondiem ir pieejami 4,4 miljardi eiro. Par šo naudu plānots attīstīt infrastruktūru, radīt darba vietas, mazināt bezdarbu, veicināt pētniecību, pilnveidot sociālo palīdzību un daudzas citas lietas. Taču divu gadu laikā projekti apstiprināti par nelielu daļu šīs naudas – aptuveni 284 miljoniem eiro. Skarbu vērtējumu valdības darba kontekstā tam ceturtdienas rīta raidījumā „Rīta Panorāma” izteica arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

„Divi gadi ir pagājuši. Tas ir nolaidīgs atbildīgo ministriju darbs. Tas būs viens no prioritārajiem uzdevumiem valdībai,” saka Vējonis. „[Tas būs] līdzīgi kā pirms iestāšanās ES, kad visa Latvija dega zilās liesmās, kā [toreizējais premjers Indulis] Emša kungs tolaik teica. Pašreiz tomēr primāri būs pieņemt šos noteikumus, jo katra šī kavēšanās nozīmē to, ka mēs Latvijas tautsaimniecībā neiepludinām naudu,” pauda prezidents.

Vislielākā kavēšanās ir Satiksmes ministrijā, kā dēļ nav iespējams laikus realizēt, piemēram, iecerēto dzelzceļa elektrifikāciju. Arī Izglītības ministrijā, kur lielākās summas saistītas ar finansējumu praktiskas ievirzes pētījumiem. Tāpat kavēšanās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur liela daļa paredzēta atkritumu pārstrādes projektiem, un Ekonomikas ministrijā, kur kavēšanās dēļ jau divus gadus nepieņem jaunus iedzīvotāju pieteikumus dzīvojamo māju siltināšanai, kā arī Veselības ministrijā, kur šī iemesla dēļ kavējas, piemēram, mediķu kvalifikācijas celšanas projekti.

Finanšu ministrijā uzsver, ka nozaru ministriju kavēšanās nenozīmē, ka Eiropas naudu nesaņemsim. Taču tas rada riskus, jo dažās nozarēs Eiropas nauda ir teju vienīgais investīciju avots. „Protams, fondi nav tāds sprints, ko mēs vienā elpā izdarām, ir svarīgi, lai šī elpa mums nepārrautos, jo mums ir jāskrien vismaz septiņi gadi un vēl daži soļi, lai pabeigtu visas aktivitātes. Un tāpēc ir svarīgi, lai investīcijas tautsaimniecībā ienāktu plānveidā, pakāpeniski un nebūtu investīciju pārrāvums,” saka FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols spriež, ka kopumā Latvija Eiropas naudu apgūs, taču atdeve no tās būs daudz mazāka. „Līdzīgi kā ceļu būvē: ja ceļus nebūvē četrus gadus un tad vienā gadā mēģina visu naudu virzīt konkursos, tad vienkārši sadārdzinās ceļu būves pakalpojumi, jo firmas nevar paspēt šos ceļus sabūvēt tik īsā laika sprīdī,” saka Ozols. „Un tad teikt, ka mēs taču to naudu apguvām... Naudu mēs varbūt arī apguvām, bet ceļus mēs uzbūvējām divreiz mazākā apjomā, nekā ja mēs to darītu vienmērīgi un plānoti,” ieskicē Ozols.

Atšķirībā no Finanšu ministrijas (FM), kur pārmetumi izskan kavējošo ministriju virzienā, viņš gan domā, ka cēlonis meklējams fondu administrēšanas reformā. Tagad visa fondu funkcija, vadība, kas agrāk daļēji bija arī LIAA pārziņā, ir nodota Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai FM paspārnē, bet tai trūkstot kapacitātes.

FM gan tam negrib piekrist. Tur uzsver, lai risinātu problēmu, diskusijas par Eiropas fondiem būs viens no pirmajiem jautājumiem, ko celt priekšā jaunajai valdībai, un ministrijas mudinās rīkoties ātrāk.