Sarunās par ES daudzgadu budžetu galvenā atbildīgā ir Ārlietu ministrija, taču arī Finanšu ministrija var sniegt atbalstu. Pašlaik gan notiek vien neformālas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstu ministriem, "lai noskaidrotu, kas ir mūsu sabiedrotie cīņā par pietiekamu finansējumu reģionu attīstībai".
Sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu ir vēl agrīnā stadijā, arī EK vēl taustās, lai saprastu, ko dalībvalstis domā, uzsvēra ministre.
Pašlaik gan ir tikai "sajūtu prioritāšu noteikšanas periods, pie detaļām mēs nonāksim pēc gada vai vairākiem", atzina Reizniece-Ozola.
Viņa atzina, ka ES ir jauni izaicinājumi, piemēram, drošība. Tāpat bēgļu krīze parādījusi, ka arī šīs problēma ir svarīga, bet "mēs gribētu uzsvērt, ka īpaši šajā reģionā, kas atrodas ģeopolitiskajos riskos, ekonomiskā drošība nav mazāk svarīga par drošību vispārējā nozīmē".
Tāpēc kohēzijas finansējums būtu jāturpina, norādīja Reizniece-Ozola.
Ministre pieļauj, ka Latvija varētu atrast citu ES dalībvalstu atbalstu, "jautājums ir par akcentiem, kurus mēs saliekam, un par [naudas] apjomu, par kādu mēs cīnāmies”.
Pagaidām arī nevar pateikt, vai Latvijai būtu jācīnās par finansējumu valstij vai arī tās atsevišķiem reģioniem. Taču Latvija ir citādā situācija nekā Lietuva vai Igaunija, "kas statistiski izskatās labāk nekā Latvija, tā kā mēs joprojām esam mazāk attīstīta valsts, tas ir arguments, kuru mēs varam izmantot diskusijām", pauda ministre.
Jau ziņots, ka ministre iepriekš atklāja, ka ir uzsākts darbs, lai pārliecinātu EK, ka arī pēc pašreizējā 2014. -2020. gada ES fondu plānošanas perioda mazāk attīstītajiem reģioniem joprojām būtu nepieciešams atbalsta finansējums.