Divas trešdaļas Eiropas Savienības dalībvalstu atteikušās no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas savās teritorijās. Izvēles iespējas paredz jaunā direktīva, kas spēkā stājās martā.
Eiropas Komisijas pārstāvis Enriko Brivio uzskaitīja valstis, kuras līdz 3.oktobrim lūgušas pilnīga aizlieguma tiesības. Tās ir Latvija, Grieķija, Horvātija, Francija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Dānija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Ungārija.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta speciāliste Everita Kalvāne stāsta vairāk par pozīcijas pret ĢMO stiprināšanas jēgu Eiropas līmenī:
''Dalībvalstis var rakstīt lūgumu , lai viņu teritorijā neaudzētu konkrēto modificēto kultūraugu. Tas viss notiek caur Eiropas Komisiju. Arī Latvija aizrakstīja Eiropas Komisijai par astoņiem kultūraugiem – tās visas ir kukurūzas. Procedūra ir tāda – ja viņi [audzētāji] tomēr gribētu te audzēt, tad viņiem būtu 30 dienās jāatbild, ka viņi nepiekrīt mūsu lūgumam. Bet viņi nav atbildējuši, tātad ir uzskatāms, ka ir piekrituši mūsu lūgumam un Latvijā neaudzēs šis kukurūzas.”
Tiesa gan, šis aizliegums attiecas tikai uz audzēšanu, nevis uz pārtikas tirdzniecību. Līdz šim Eiropas Savienībā nebija noteikts, ka ĢMO aizliegumu varētu noteikt valstis nacionālā līmenī, taču to varēja darīt lokāli pašvaldībās. Un jāatzīst, ka Latvija jau līdz šim bijusi no ĢMO brīva valsts, jo tikai četras pašvaldības visā valstī nebija noteikušas šādu aizliegumu. Kalvāne arī stāsta, ka minētas kukurūzas šķirnes vairāk tiek audzētas dienvidvalstīs, un ziemeļu valstis tām nav piemērotas.
Eiropas Savienība līdz šim ir atzinusi par nekaitīgiem vairāk nekā 70 ģenētiski modificētus produktus, tostarp cilvēku pārtiku, lopbarību un grieztas puķes. Vācija vēl Eiropas Komisijai iesniegusi pieteikumu par daļēju ĢMO kultūraugu aizliegumu, kas pieļautu šādu kultūraugu audzēšanu pētniecības nolūkā. Savukārt Beļģija un Lielbritānija pieteikušas aizliegumu tikai daļai valsts teritorijas.
