Aptuveni četru gadu laikā, kopš Andris Piebalgs ir Eiropas Savienības attīstības komisārs, diskusija par nepieciešamību palīdzēt nabadzīgākiem pasaules reģioniem Latvijā aktualizējas ik pa laikam. Tomēr krietni vairāk naudas šiem mērķiem no Latvijas budžeta joprojām netiek atvēlēts.
„Es negribētu to vienmēr saistīt tikai ar naudu. Attīstības sadarbība ir ļoti nozīmīgs ārpolitikas instruments. Vai ir maz vai daudz naudas, neskatoties ne uz ko, Latvijas ārpolitikā tas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas ir atbilstošs un ļoti svarīgs mūsu valsts interesēm," saka Kārlis Eihenbaums, Ārlietu ministrijas preses sekretārs.
Eihenbaums saka, ka nākamā gada budžetā Ārlietu ministrija ir pieprasījusi 150 tūkstošus latu divpusējiem attīstības sadarbības projektiem, kas ir trīs reizes vairāk kā šogad. „Ja viss notiks tā, kā esam to paredzējuši, un budžets tiešām tiks pieņemts tā, kā tas pašlaik tiek plānots, tad pieaugums būs ap 300%. Naudas izteiksmē tas varbūt nav tik daudz, kā tas izklausās procentuāli. Bet tie būs vieni 100 tūkstoši latu klāt, kurus Latvija tagad varēs izmantot, lai veicinātu savas intereses," skaidro Eihenbaums.
Nevalstiskās organizācijas „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare saka, ka šī naudas pieaugums nekādas būtiskas pārmaiņas ieviest nevarēs. „Tas ir kā skatīties uz ciparu. Mēs varam skatīties, kāds ir pieaugums. Bet var arī skatīties, cik tālu ir līdz reālajam mērķim. Šī ir tā tabula par 2011.gada datiem, jo mēs vēl 2012.gada grafikus veidojam, bet mēs redzam: ja mums ir 0,07%, tad visas, visas valstis ir mums priekšā. Tā kā mēs uz šo ciparu varam skatīties arī no otras puses," norāda Vaivare.
No Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā attīstības sadarbībai pagājušajā gadā ir aizgājuši gandrīz 11 miljoni latu. To dēvē par daudzpusējo attīstības sadarbību. Tomēr Latvijas nevalstiskās organizācijas nevar izmantot nevienu no šiem miljoniem, jo Latvijas atvēlētais līdzfinansējums tam esot pārāk mazs, saka Vaivare.
„Tagad konkurss būs rudenī. Minimālais projektu apjoms ir viens miljons. Latvijas organizācijas gribēdamas [neko] nevar. Un otrs, viņām ir vajadzīgs ļoti liels līdzfinansējuma apjoms, jo 10% no viena miljona jau ir diezgan daudz, lai tos varētu vienkārši kaut kur iegūt. Ar šo ļoti mazo līdzfinansējumu projektiem faktiski mēs šo lielo summu, kas ir daudzpusējiem attīstības projektiem, šos miljonus mēs būtībā šķērdējam. Jo mēs kā Latvija nevaram tos dabūt atpakaļ. Mēs finansējam citu Eiropas valstu projektus," skaidro Vaivare.
Visvairāk naudas trūcīgā Latvijas attīstības sadarbības budžetā aiziet Moldovai un Centrālāzijas reģiona valstīm, kur esam labi atpazīstami mūsu kopīgās pagātnes dēļ. „Tās ir tās vietas, kur mēs varam veicināt savu politisko un ekonomisko klātbūtni," piebilst Kārlis Eihenbaums.
Cita starpā mūsu eksperti šīs valstis konsultē par Latvijas reformu pieredzi. Tomēr Inese Vaivare saka, ka pārāk daudz naudas aiziet valsts iestāžu projektiem un pārāk maz nevalstiskajam sektoram.
