Latvijā nabadzības riskam pērn bija pakļauti 21,6% iedzīvotāju

Latvijā 2019. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,6% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Pagājušajā gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, nabadzības riska slieksnis pieauga līdz 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai pretstatā 409 eiro mēnesī 2018. gadā.

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9%), bet mazākais – Rīgā (15,9%) un Pierīgā (16,1%). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9% iedzīvotāju, Vidzemē – 25,3% un Zemgalē – 20,7% iedzīvotāju.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6% (kopš 2018. gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieauga par 1,7 procentpunktiem (no 11,1% 2018. gadā līdz 12,8% 2019. gadā) un ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem – par vienu procentpunktu (no 16,7% 2018. gadā līdz 17,7% 2019. gadā). Bērniem vecumā līdz 17 gadiem nabadzības risks pieauga par 1,3 procentpunktiem – no 14,5% 2018. gadā līdz 15,8% 2019. gadā.

Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2019. gadā tādu bija 71,7% (2018. gadā – 74,9%).

Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 30% vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2018. gadā – 31,7%).

2019. gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 %), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7 %) un pensionāri (46,5 %).

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš ĀboliņšLinda Zalāne

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka kopumā vērojamas nelielas svārstības pēdējos septiņos, astoņos gados. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir aptuveni 21–22%. Galvenais iemesls, kādēļ 2019. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits nedaudz saruka, bija fakts, ka ekonomika auga nedaudz lēnāk.

“Daļa nabadzības riskam pakļauto cilvēku, kam arī nabadzība kopumā ir saistīta ar zemajām pensijām. Tās indeksē atkarībā no iepriekšējiem gadiem. Situācijā, kad ekonomika augusi strauji un pēc tam aug nedaudz lēnāk, vispirms to izjūt strādājošie, viņiem varbūt algas neaug tik strauji, bet pensijas joprojām tiek celtas.

Es domāju – tas ir bijis viens ļoti būtisks iemesls: turīgāko ienākumi nav augšuši tik strauji un līdz ar to straujāk pieauguši mazāk turīgo ienākumi.

Viena lieta, kas šogad arī mainījās – Covid-19 dēļ bija grūti veikt klātienes aptaujas, kas parasti ir lielākais informācijas avots šāda veida apsekojumam, un tas var ietekmēt datus,” komentēja Āboliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt