Plāns ir sākt tehnoloģiju pētniecību, projektēšanu un mikročipu jeb integrālo shēmu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varētu prasīt līdz 10 gadiem. Šobrīd redzams, ka vajadzība pēc šīm tehnoloģijām ir un pieprasījums tikai augs, atzina SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.
Piegādes kavējušās, brīžam pat apstājušās, un cenas strauji augušas – kovida laiks apliecinājis vajadzību Eiropai mazināt atkarību no Ķīnas šajā jomā.
Binde norādīja: "Eiropā tiek strādāts pie mikročipa akta, kas paredz ļoti lielas investīcijas tieši šīs industrijas attīstīšanai Eiropas Savienībā, lai padarītu Eiropas valstis mazāk atkarīgas no šādām globālajām problēmām. Tas nav sprints, tas ir maratons, un būs nepieciešams ļoti liels darbs – acīmredzot, gan publiskā, gan privātā partnerība, un ļoti nozīmīga ir valsts loma kā politikas veidotājam, gan kā finansējušam avotam."
Lai tas izdotos, būtu nepieciešamas 2 līdz 5 miljardu eiro investīcijas. Tas ir ambiciozs plāns, bet tas ir paveicams, atzīmējas sadarbības līguma parakstītāji. Vispirms nepieciešami dažādi speciālisti inženierzinātņu jomā. Pie šī jautājuma strādās Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps norādīja: "Iespējams, mums pat nav nepieciešams ieguldīt miljonus šajā brīdī. Mums drīzāk ir nepieciešams pateikt, ka tā ir prioritāte, saprast, ka mums ir jāmudina arvien vairāk jauniešu iesaistīties. Speciālistu sagatavošana nav viena vai divu gadu jautājums. Iespējams, pat rūpnīcu var uzcelt ātrāk, nekā sagatavot speciālistus. Tāpēc šobrīd tiešām es teiktu, ka vieni no pirmajiem soļiem varētu būtu mūsu pusē."
Šobrīd inženierzinātņu speciālistu sagatavošana Latvijā ir problemātiska, atzina Rīgas Tehniskajā universitātē. Pietrūkst skaidras nākotnes vīzijas, kā Latvija šajā jomā attīstīsies. Šāds sadarbības memorands palīdzēšot ieinteresēt arī jauniešus jomas izvēlē, pauda universitātē.
