Kārlis Neilands no maka satura ātri atlasa tās lojalitātes un dāvanu kartes, ko ražo viņa uzņēmums. Viņš strādā lielākajā karšu ražotājā Latvijā, bet tikt pie šī darba nebija viegli. Kārlim pēc Rīgas Valsts tehnikuma beigšanas nebija tā, ko prasa gandrīz visi darba devēji – pieredzes. Viņš stāsta, ka lielākā daļa uzņēmumu prasa vismaz trīs gadu pieredzi.
Kārlis tagad ir uzņēmuma tehniskais speciālists, un nu arī viņa lauciņš ir sarunas ar klientiem ārvalstīs. Protams, savu lomu nospēlēja iegūtā izglītība – datorsistēmu tehniķis un informācijas tehnoloģiju (IT) joma. Taču tikpat svarīgas bijušas svešvalodu zināšanas.
Pat ar jau iegūtu profesiju atrast darbu nav viegli, apstiprina Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tieši šo trūkumu jauniešu CV palīdz novērst programma “Jauniešu garantija”, kas piedāvā pirmo darba pieredzi.
Diemžēl visgrūtāk klājas tiem, kas izlēmuši pabeigt vidusskolu un nestudēt. Ja jaunietis apstājas pie vidusskolas atestāta, iespējas darba tirgū ir visa ierobežotas, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
Kamēr Latvijā jauniešu bezdarba līmenis bija augsts, bija arī Eiropas atbalsts tā mazināšanā. Tiklīdz jauniešu bezdarba līmenis samazinājās līdz 18%, kas ir zem vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, finansējums tika apturēts. Tomēr pēc sarunām ar Eiropas Komisiju izdevās panākt, ka finansējums būs.
Līdz nākamajam gadam atbalstu plānots nodrošināt 19 tūkstošiem gados jauno bezdarbnieku.
