Panorāma

Politiķi mediķus nesadzird

Panorāma

Panorāma

«Mazās algas»: Latvijā lielākais nodokļu slogs Baltijā

Latvijā mazajām algām lielākais nodokļu slogs Baltijā

Nodokļu slogs mazajām algām Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Valdības centieni to mainīt vai nu bijuši nepietiekami, vai arī apsīkuši uzņēmēju organizāciju lobija priekšā, kuru rūpe savukārt ir lielās algas un to saņēmēju pasargāšana, kā arī savas izmaksas.

Ne tikai ar nodokļiem neapliekamais minimums, bet arī nodokļu likmes Latvijā mazo algu saņēmējiem ir nedraudzīgākas. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas darba ņēmēja pusē Latvijā ir 10,5%, Lietuvā 9%, bet Igaunijā – 1,6%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis savukārt Latvijā ir 23%, Lietuvā 15%, bet Igaunijā – 20%. Attiecīgi “uz rokas” no vienādas bruto algas mūsu valstī strādājošie saņem vismazāk.  

Ar to pašu algu Igaunijā saņemtu vairāk

Pirmsskolas skolotāja Ance Plūme-Lizuma uz savu dzīvesvietu Mazsalacā no  15 kilometrus attālās Ramatas Igaunijas pierobežā atbrauc ar oranžo skolas autobusu. Pārrodoties no darba, viņa vēl steidz uz Mazsalacas bērnudārzu izņemt savus bērnus – Indriķi un Austru.

Ar Anci LTV satikās, lai aprunātos par aprēķiniem, cik ar savu algu viņa saņemtu uz rokas, strādājot Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Ramatas pirmsskolas izglītības iestādē bruto alga līdz šim viņai bijusi 496,8 eiro. Ņemot vērā divus apgādājamos, pēc nodokļu atvilkšanas viņa saņem 440,12 eiro. Piemērojot Lietuvas nodokļus un nodokļu atvieglojumus, viņa saņemtu 442, 79 eiro, bet Igaunijā Ancei  izmaksātu 486,68 eiro.

Tātad Igaunijā no tās pašas bruto algas Ance "uz rokas" saņemtu par 46,56 eiro vairāk nekā Latvijā.

"Par šito mēs varam vēl vienu reizi aizbraukt uz Muļķu zemi. Mēs ļoti bieži braucam ekskursijās uz Igauniju, ko Igaunijas prezidents nosauca par Muļķu zemi, un par to mēs varam aizbraukt," smejot saka Ance.

Aprēķini liecina, ka līdzīgi starpība saglabājas gan mazākām, gan lielākām algām ar vai bez apgādājamiem.

"Ja skatās vēl uz divu gadu nesenu vēsturi, tad pie līdzīga scenārija, kad darbiniekam ir reģistrēti apgādājamie, lietuvieši pelnīja nedaudz mazāk kā latvieši. Bet šo divu gadu laikā lietuvieši ir pielāgojuši savu nodokļu politiku ģimenei draudzīgākā virzienā, tāpēc šobrīd tas tituls par augstākajiem nodokļiem ir tieši latviešu pusē," skaidro “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Latvijā algas uzņēmējam izmaksā mazāk

Centieni situāciju labot pēdējos gados bijuši vairākkārt. Vēl pirms trim gadiem Finanšu ministrija solīja neapliekamo minimumu jau 2014.gadā no 65 eiro pacelt līdz 120 eiro, bet ienākumu nodokli no 24% samazināt līdz 22%. Rezultātā neapliekamo minimumu pacēla vien par 10 eiro, bet nodokli samazināja nevis par diviem, bet vienu procentu.

Nav arī realizējies sen runātais nodoms par progresīvo ienākumu nodokli, kur mazajām algām tas būtu mazāks, bet lielajām - lielāks. Vēl pērn to Latvijai atgādināja arī OECD.

Tomēr pret to  iestājas uzņēmēju lobija organizācijas, kas to pamato ar darba devēju kopējo izmaksu celšanos, ko nevarot atļauties.

Tiesa, Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji to atļaujas un jau tagad kopumā izdod vairāk.

Nodokļu konsultāciju uzņēmuma “Sorainen”  veiktie aprēķini liecina, ka, maksājot 370 eiro bruto algu, darba devēja pusē Latvijas uzņēmēja kopējās izmaksas ir 457,28 eiro, Lietuvas – 484,63 eiro, bet Igaunijā 495,06 eiro.

"Darba devējam visizdevīgāk ir būt Latvijā, jo te darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas daļa ir vislielākā. Darba ņēmējam visizdevīgāk būt Igaunijā, jo tur tieši darbinieka sociālās iemaksas likme ir vismazākā," skaidro “Sorainen” partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukačs.

Zemo algu saņēmējiem jākļūst prasīgākiem

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns neslēpj, ka apzināti vairāk iestājas par lielākajām algām: "Ar nodokļiem valsts pasaka, ko tā vēlas. Valsts, piemēram, vēlas, lai cilvēki maz lieto alkoholu, uzliek akcīzi lielu alkoholam. Valsts vēlas, lai cilvēki nesmēķē – uzliek akcīzi cigaretēm. Valsts vēlas, lai būtu mazas algas, lielām algām liek lielāku nodokli, tas ir - ar nodokļu masu spiež lielās algas lejā. Tātad, ja valsts grib zemo algu ekonomiku, tad ir svarīgi likt augstas nodokļu likmes."

Savukārt zemo algu saņēmējiem, pēc Pētera Leiškalna domām, pašiem ir jākļūst prasīgākiem, nepiekrītot strādāt par zemu samaksu.

Bet uzņēmuma īpašnieki, kuri pārāk daudz liek uz savu komfortu un pārāk maz atalgojumā, zaudēšot ilgtermiņā. Taču viņš ir pārliecināts - valstij šī jautājuma regulēšanā nav jāiejaucas. 

Finanšu ministrijā Latvijas Televīzijai gan atzina, ka līdz ar jauno nodokļu koncepciju, ko piedāvās nākamgad, atkal tiek apspriesta progresīvā nodokļa iespēja. 

Eksperti no "Swedbank" un "Sorainen" turklāt vērtē, ka nodokļu slogu darba ņēmējiem varētu samazināt arī tad, ja valsts efektīvāk apkarotu PVN shēmas. Vai nodokļus palielinātu tur, kur tas ir mazāk sāpīgi, piemēram, luksusprecēm.

Jūtas nenovērtēta

Tikmēr pirmsskolas skolotāja Ance spriež, ka ar nodokļu maiņu vien nepietiktu - 46 eiro starpība ar Igauniju - tas ir daudz un maz reizē. Tas būtu atspaids apkures sezonā vai Ziemassvētkos. Taču tas neļautu būtiski uzlabot dzīves apstākļus. Tāpēc galvenā problēma, viņasprāt, tomēr paliek algas apmērs kā tāds, jo, dzīvojot Rīgā, ar savu algu varētu samaksāt tikai īri un labi ja pusi no komunālajiem maksājumiem.

"Es jūtos nenovērtēta. Gan ieguldītajā darbā ikdienā, gan ieguldītajā naudā mācības, braucot uz mācībām, nervos, slimošanā.

Kā es sāku strādāt, es uzreiz saslimstu, jo es strādāju baciļu perēklī... Bet tas nemazina to, ka man tas darbs patīk, bet alga ir maza, jā."

Ance ar ģimeni par pārcelšanos uz citām valstīm tādēļ gan nedomā. Tomēr viņa dzirdējusi arī par mazsalaciešiem, kas dodas peļņā uz Igauniju. No šonedēļ vietējā veikalā izliktās sludinājuma lapiņas par iespēju lasīt ābolus kaimiņvalstī visi telefona numuri jau bija noplēsti. Vietējie iedzīvotāji rēķinot, ka strādājot Igaunijā, divās trīs nedēļās varot nepelnīt to pašu, ko šeit mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti