Kā ziņots, Latvija ICSID zaudēja strīdā ar Lietuvas kompāniju "E energija" attiecībā uz Rēzeknes pašvaldības 2008.gadā pieņemto lēmumu steidzamības kārtā pirms laika lauzt ar šo uzņēmumu noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu. Tomēr kompensācija, kas saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu pienākas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un lietuviešu uzņēmēja Virgīnija Strjogas pārvaldītajai "E energija", ir gandrīz divreiz mazāka par tās pieprasītajiem 7,24 miljoniem eiro - 3,7 miljoni eiro.
Valsts kancelejā norādīja, ka lietā tika izskatīta "E energija" prasība pret Latviju, kas iesniegta saskaņā ar 1996.gada 7.februāra Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
ICSID reģistrēja Latvijas pieteikumu par sprieduma anulēšanu 2018.gada 4.septembrī. Anulēšanas tiesvedību veiks "ad hoc" komiteja trīs personu sastāvā, kuras no ICSID Arbitru ekspertu grupas iecels ICSID Administratīvās padomes priekšsēdētājs.
Šķīrējtiesa uzskatīja, ka Latvija ir pārkāpusi Lietuvas un Latvijas starpvaldību līgumu, un noteica samaksāt "E energija" kompensāciju par zaudējumiem.
Viens no trim šķīrējtiesas locekļiem spriedumam pievienoja atsevišķās domas, kas atšķīrās no pārējo šķīrējtiesnešu secinājumiem jautājumā par šķīrējtiesas izmaksu sadalījumu.
Latviju anulēšanas procesā pārstāv Valsts kanceleja un "Freshfields Bruckhaus Deringer LLP".
Jau ziņots, ka, vēršoties šķīrējtiesā, "E energija" savulaik norādīja, ka tā, pildot līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, no 2004.gada investējusi Rēzeknes rajona siltumsaimniecības modernizācijā, bet 2008.gadā pašvaldība steidzamības kārtā pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu un, neatlīdzinot investīcijas, izmantojusi bruņotus policijas spēkus, pārņemot gan aktīvus, kas modernizēti un uzlaboti par privātā investora līdzekļiem, gan aktīvus, kas piederējuši pašam investoram.
Kā skaidroja Lietuvas kompānija, ņemot vērā, ka par atsevišķas pašvaldības lēmumiem bez atlīdzības nacionalizēt privātā investora īpašumu ir atbildīga valsts, tā divus gadus sarunu ceļā centusies risināt ar Latvijas valdību jautājumu par kompensāciju, bet šīs sarunas beigušās bez rezultātiem, tādēļ nolemts meklēt taisnību starptautiskajā šķīrējtiesā.
"E energija" apsūdzēja Latviju, ka tā nav nodrošinājusi objektīvu un taisnīgu kompānijas investīciju aizsardzību, paverot iespēju tās bez atlīdzības nacionalizēt. Kompānija pieprasīja atlīdzināt tai visu kaitējumu, ko radījusi Latvijas institūciju darbība un zināmos gadījumos arī bezdarbība, negarantējot pilnīgu un pienācīgu privāto investīciju aizsardzību un tādējādi pilnībā sagraujot kādreizējo ienesīgo un perspektīvo privāto biznesu, un padarot to bezvērtīgu.
