Viņš norādīja, ka tas ir ļoti liels skaits, ņemot vērā, ka, piemēram, Francija ir pieteikusi 60 projektu.
Vienlaikus Zīle atzina, ka reāli finansējumu šā plāna ietvaros varētu saņemt tikai viens vai divi projekti.
"Visticamāk, runa varētu būt par kādu autoceļu projektu ap Rīgu, kur būtu daudz šādas infrastruktūras lietotāju. Tāpat ceru, ka tas būs maksas ceļš, nevis tā izmaksas laika gaitā tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi varētu nodrošināt, ka par ceļu maksā tie, kas to tiešām izmanto," sacīja Zīle.
Tāpat iesniegts projekts Inčukalna gāzes krātuves palielināšanai, taču tiek prognozēts, ka tam finansējums netiks piešķirts, par iemeslu minot dabasgāzes patēriņa samazināšanos Baltijā.
Kā lielos ārvalstu projektus, kas varētu saņemt finansējumu šā plāna ietvaros, Zīle minēja atbalstu industriālajai inovācijai Itālijā, investīcijas veselības aprūpes izpētē Spānijā, energoefektivitātes investīcijas Francijā, lai samazinātu siltumapgādes rēķinus 40 tūkstošiem patērētāju, celulozes rūpnīcas izveidi Somijā. Vienīgais lielais projekts, kuru plāna ietvaros varētu īstenot Austrumeiropā, ir lidostas attīstība Horvātijā - visi pārējie ir jau pašlaik ekonomiski attīstītajām valstīm.
"Faktiski var teikt, ka tas ir Kohēzijas fonds nekohēzijas valstīm. Jau pēc gada vai diviem mēs varēsim redzēt, ka ar piesaistīto privāto naudu tiek finansēti projekti minētajās valstīs," sacīja Zīle.
Paredzēts, ka Eiropas Parlamentā par šo plānu tiks balsots Jāņos - 24.jūnijā.
