No teju 25 tūkstošiem Ukrainas kara bēgļu, kas ieradušies Latvijā, līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūrā lūkot darba vakances vērsušies 3000. Situāciju raksturoja NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītājas vietniece Sandra Tarabrina: „Nodarbinātības valsts aģentūrā pa visu Latviju vērsušies gandrīz 3000 Ukrainas civiliedzīvotāji, un Rīgas reģionā apmēram 2000. Nākamās pilsētas ir Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Valmiera. Vismazāk vērsušies pēc konsultācijām Madonā un Preiļos.
Šobrīd piedāvājam gandrīz 7000 brīvās darba vietas. Tās piedāvā apmēram 900 dažādi darba devēji.”
NVA saņēma 1400 Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegumus par vienreizējā pabalsta saņemšanu līdz ar darba tiesisko attiecību sākšanu. „Šie iesniegumi tiek izskatīti, un pašlaik ir akceptēti 365 iesniegumi, un viņi saņems vienreizējo pabalstu 500 eiro apmērā. Iesniegums NVA jāiesniedz mēneša laikā kopš darba uzsākšanas, un jāievēro kritērijs, ka ir jābūt Latvijā piešķirtam personas kodam un bankas kontam,” pastāstīja Tarabrina.
Samērā mazu iesniegumu skaitu Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve skaidroja ar formalitāšu kārtošanu, kas aizņem laiku. Viņa prognozēja, ka iesniegumi no Ukrainas civiliedzīvotājiem par darba attiecību sākšanu Latvijā vēl pieaugs.
Kurās nozarēs Latvijas darba devēji piedāvā visvairāk vakances? „Tā ir ražošana, būvniecība, nekustamais īpašums, ēdināšana, pārtika, IT, transports un pakalpojumi. Bet, ja runājam par profesijām, kurās vairāk piedāvā darba vietas, tad pirmās piecas ir palīgstrādnieks, krupjē, šuvējs, pavārs, kūdras ieguves palīgstrādnieks, kravas automobiļa vadītājs, virtuves darbinieks.
86%, kas saņēmuši konsultācijas, ir sievietes, bet nozares vai profesiju nosaukumi, kurās ir vakances Ukrainas iedzīvotājiem, tomēr ir vīriešu darbam, ja tā var teikt,” norādīja Tarabrina.
Nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus, darba devējam jāņem vērā kārtība, kādā jāmaksā nodokļi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārvaldes eksperte Jana Uzare norādīja, ka nav lielas atšķirības, nodarbinot nerezidentu vai rezidentu, tomēr ir dažas nianses.
„Personas no Ukrainas, kas ir ieceļojušas un Latvijā radušas patvērumu uz laiku un plāno atgriezties savā mītnes valstī, tiek uzskatītas par nerezidentiem. Līdz ar to darba devējam, nodarbinot nerezidentus, ir jāreģistrē katrs darbinieks tāpat kā rezidents, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem, un jāaprēķina arī no izmaksātās atlīdzības iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Nerezidentiem nepiešķir algas nodokļu grāmatiņu un, aprēķinot ieturamo algas nodokli, nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus,” pastāstīja Uzare.
Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas pārstāve Maija Vorobļova Latvijas Radio pastāstīja, ka uzņēmumā strādā četri cilvēki no Ukrainas, kuri Latvijā ieradās, kad Ukrainā sakās karš: “Mums strādā viens metinātājs, viens inženieris mehāniķis, viena celtņa operatore un presēšanas iekārtas operators. Visi Ukrainas civiliedzīvotāji veiksmīgi strādā, un nekādu šķēršļu nav.”
Vienīgā aizķeršanās esot ar nodarbinātības pabalsta saņemšanu.
„Pagājis jau gandrīz mēnesis, un viņi nav saņēmuši pabalstu,” atklāja Vorobļova.
Līdz šim 20 Ukrainas civiliedzīvotāji darbu atraduši mazumtirdzniecības ķēdes veikalos „Lidl Latvija”. „Lielākoties tie ir Rīgas veikali, bet ir arī darbinieks no Ukrainas, kurš strādā Liepājas veikalā un arī mūsu topošajā Jūrmalas veikalā. Mums vakances joprojām ir brīvas, un mēs gaidām gan vietējos strādāt gribētājus, gan cilvēkus no Ukrainas. Mēs katru dienu turpinām saņemt pieteikumus, kas vēlas strādāt. Pavisam drīz mūsu loģistikas centrā darbu uzsāks vairāki Ukrainas iedzīvotāji, ne tikai veikalos,” pastāstīja uzņēmuma pārstāve Zane Neļķe.
“Lidl” pārstāve norādīja, ka, nodarbinot Ukrainas cilvēkus, uzņēmums ar šķēršļiem nesaskārās un arī juridiski viss ir skaidrs un saprotams. Protams, valodas barjeras dēļ nevar gaidīt, ka cilvēki no Ukrainas uzreiz apkalpos klientus kasē un runās latviski, bet uzņēmumā ir daudz vakanču, kurās latviešu valodas zināšanas nav primāras.
