Latvija jau sāk gūt labumu no Klaipēdas gāzes termināļa darbības

Vēl pirms nepilniem diviem gadiem vairāki Latvijas politiķi Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli dēvēja par avantūru, tomēr šīs nedēļas sākumā terminālim veltītajā svinīgajā ceremonijā premjere Laimdota Straujuma par kaimiņvalsts veikumu - apjomīgo, 700 miljonus ASV dolāru vērto enerģētikas investīciju projektu - neskopojās ar atzinīgiem vārdiem.

„…Un tagad vairs neviens mums nevarēs diktēt gāzes cenas, pirkt mūsu politisko gribu vai arī izdarīt spiedienu uz mūsu politiķiem,” - ar šādiem vārdiem klātesošos Klaipēdas dabasgāzes terminālim veltītajā ceremonijā sveica Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Klaipēdas terminālis jau iespaidojis gāzes cenu

Lietuvas enerģētikas statistika apliecina, ka kaimiņvalsts prezidentes teiktajam nav tikai simboliska jēga, jo šobrīd Lietuva ir krietni ievainojamāka nekā kaimiņvalstis. Tā ir gan lielākais dabasgāzes, gan elektroenerģijas patērētājs starp Baltijas valstīm un elektroenerģijas ražošanas ziņā gandrīz pilnīgi atkarīga tieši no Krievijas gāzes, bet vienlaikus maksāja visaugstāko cenu par gāzi. Pirmkārt ir jāņem vērā ar drošību saistītie apsvērumi - terminālis ir kļuvis par pirmo dabasgāzes piegādes avotu Baltijas reģionam, kuru nekontrolē Krievija. Tomēr Klaipēdas terminālis sevi jau ir attaisnojis arī no ekonomiskā viedokļa, jo jau šobrīd ar tā palīdzību izdevies panākt gāzes cenu samazinājumu, uzskata Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis:

„Patērētāji jau šobrīd izjūt zemākas dabasgāzes cenas, jo tad, kad mēs tuvojāmies mūsu termināļa būvniecības noslēgumam un mēs izsludinājām iepirkumu dabasgāzes piegādēm,

„Gazprom” jau samazināja dabasgāzes cenas par vairāk nekā 20 procentiem. Tas ir dabisks rezultāts mūsu termināļa būvniecībai, un skaitļu izteiksmē šis cenas samazinājums, kuru veica „Gazprom”, jau četrkārtīgi ir atmaksājis mūsu termināļa būvniecību.”

Būtiskākās pārmaiņas, ko Lietuvas dabasgāzes tirgū ienesīs terminālis, ir krietni elastīgākas un caurspīdīgākas cenas, jo turpmāk tās būs piesaistītas dabasgāzes biržas cenām Lielbritānijā. Tiesa, tas, cik patērētājiem Lietuvā šāda dabasgāzes iegādes iespēja šķitīs pievilcīga, būs redzams nākamgad, atklāj Rokas Masjulis.

„Šobrīd saskaņā ar  Lietuvas likumdošanu caur termināli ir jābūt nodrošinātai minimālajai tehniskajai dabasgāzes plūsmai, un tas jau ir izdarīts. No plānotās četru miljardu kubikmetru gada pārkraušanas jaudas, par pusmiljardu kubikmetru piegādi jau ir noslēgti līgumi - to izdarīja mūsu dabasgāzes uzņēmums „Litgas”. „Litgas” šobrīd ir pirmais, kurš ir rezervējis termināļa jaudas, bet mēs sagaidām, ka nāks arī citi, jo tikai tagad būs skaidri spēles noteikumi. Jo tagad cenu regulēšanas komisijai ir jānosaka termināļa izcenojumi, un nākamgad arī notiks termināļa jaudu izsoles. Es prognozēju, ka nākamais gads parādīs reālo tirgus dalībnieku interesi par termināli. Jo, kamēr nav zināmi nosacījumi, tikai valsts uzņēmumi var strādāt,” skaidro Masjulis. 

Iepriekšējo mēnešu cenu statistika tomēr liecina, ka pretēji iepriekšējām prognozēm, sašķidrinātās dabasgāzes piegādes tomēr nav izrādījušās būtiski dārgākas, nekā Krievijas piegādes pa cauruļvadu, uzsver Lietuvas enerģētikas ministrs:

„Šī brīža cenas Klaipēdas termināļa piegādēm un „Gazprom” piegādēm ir ļoti līdzīgas. Palūkojoties uz dažiem pēdējiem mēnešiem, redzam, ka cenu diapazons abiem avotiem bijis no 900 līdz 1000 litiem par tūkstoti kubikmetru.”

Lietuva, uzsākot Klaipēdas termināļa projektu, patiešām uzņēmās zināmu risku, tomēr šobrīd situācija sašķidrinātās dabasgāzes piegādes tirgū mainās par labu tādiem pircējiem kā Lietuvai.

Kā uzsver ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis enerģētikas starptautiskās sadarbības jautājumos Eimoss Hohsteins, lielā mērā tas ir saistīts ar būtisku dabasgāzes ieguves apjomu pieaugumu ASV tirgū.

„Visi šie apjomi - ir noticis tā, ka Amerikas Savienoto Valstu slānekļa gāze ir aizvietojusi visus šos apjomus un veicinājusi to virzību uz citiem pasaules tirgiem. Un tas jau ir veicinājis vairāku līgumu pārskatīšanu Eiropas Savienībā, un tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, uz kurieni gāzes molekulas no ASV dodas, tām ir ietekme uz tirgu. Līdz ar to - vienalga, vai molekula no ASV tirgus dodas uz Lietuvu, iespaids uz cenu jebkurā gadījumā būs,” konstatē Hohsteins.

Eksperti: Lietuvieši darbojas aktīvi, ieguvēja būs arī Latvija

Latvijā termināļa būvniecība iepriekš izpelnījās kritisku nostāju, jo vairāki politiķi uzskatīja, ka projekts ir pārāk dārgs, un, uzsākot šādu projektu patstāvīgi, Lietuva liek šķēršļus reģionāla termināļa būvniecībai. Bez tam - iepriekš termināļa būvniecību ar Eiropas atbalstu cerēja uzņemties arī pati Latvijā. Tomēr enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš, - kurš uzskata, ka Latvijai jau šobrīd termināļa jaudas ir pieejamas arī no likuma viedokļa -, uzsver, ka kritizēt kaimiņus neklātos, jo termināļa būvniecības un ekspluatācijas izmaksas, ņemot vērā visus apstākļus, nemaz nav tik lielas, un tās sedz dabasgāzes lietotāji.

Lietuvieši savu darbu ir izdarījuši, norvēģi savu darbu ir izdarījuši, un mums atliek tikai tagad plūkt augļus. Tas ir atkarīgs no tā, kas ir ieinteresēts, nevar jau piespiest darīt to, kam nav intereses par šādiem darījumiem. Tam, kam ir, tas atradīs ceļu. Pagājušā gada cenu vēsture par to atsauces cenu, par kuru pērk lietuvieši, pierāda, ka dažus mēnešus bija ārkārtīgi izdevīga pirkšanai,” saka Ozoliņš.

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis norāda, ka Latvija no Klaipēdas termināļa būs ieguvēja, jo, pirmkārt, nākotnē tas veicinās tirgus attīstību arī Latvijā, un, otrkārt, potenciāli izmantos arī Latvijas dabasgāzes infrastruktūru:

„Protams, ka, ienākot alternatīviem gāzes avotiem Baltijas reģionā, tā ir arī iespēja Latvijas patērētājiem nākotnē pie šīs gāzes piekļūt. Tāpat tā ir iespēja būtībā Lietuvas patērētājiem pilnvērtīgāk nākotnē izmantot Inčukalna dabasgāzes krātuvi un būtībā veikt dabasgāzes apgādi visā Baltijā.”

Regulatora pārstāvis pieļauj, ka fiziski pirmā dabasgāze no Lietuvas Latviju varētu sasniegt jau salīdzinoši drīz, iespējams, nākamgad, jo Lietuvas dabasgāzes operators jau ir noslēdzis atbilstošu līgumu par gāzes uzglabāšanu Inčukalna krātuvē. Šobrīd regulators arī strādā pie noteikumiem, kuri šajā jautājumā ieviesīs skaidrus nosacījumus.

„Tas, ar ko regulators šobrīd strādā, ir dabasgāzes sistēmas un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas paredz arī trešo pušu piekļuvi. Līdz ar to - mums ir svarīgi radīt tādus noteikumus kopā ar „Latvijas gāzi”, lai arī trešajām pusēm nediskriminētā veidā būtu iespēja piekļūt mūsu dabasgāzes apgādes sistēmai un  tādā veidā arī vēlāk ar līdzvērtīgām tiesībām sasniegt patērētājus visā Baltijā,” skaidro Irklis.

Pagaidām tieši jautājums par to, cik tieši izmaksās dabasgāzes piegādes no Klaipēdas un gāzes uzglabāšana Inčukalnā, vēl liedz pārliecinoši atbildēt, vai tās būtu izdevīgas arī Latvijas patērētājiem, piemēram, elektrības ražotājam „Latvenergo”. Rolands Irklis arī piebilst, ka pagaidām piegādēm uz Latviju šķērslis ir arī nepietiekamā infrastruktūras caurlaidība, tomēr šī problēma, visticamāk, atrisināsies tuvākajos gados:

„Šobrīd lielākā problēma, varētu teikt, ir savienojumi starp Latviju un Lietuvu - virzienā no Lietuvas uz Latviju, lai pilnībā apgādātu patērētājus Latvijā, jauda pilnīgi noteikti nav pietiekama, tāpat arī tā nav pietiekama, lai ļoti lielus apjomus uzglabātu Inčukalnā un pēc tam pārvadītu. Bet šobrīd Eiropas kopējo interešu projektu ietvaros ir lūgts finansējums jau izstrādātam projektam, kas paredz pastiprināt jaudu virzienā tieši no Klaipēdas uz Latvijas pusi. Mēs kā regulators esam atbalstījuši šo projektu un principā šobrīd gaidām tikai to, ka Eiropas Komisija pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu.”

Terminālis spēs segt pat 80% no Baltijas patēriņa

Šobrīd Lietuvas - Latvijas gāzes cauruļvadu jauda ir ap 5 miljoniem kubikmetru diennaktī, kas ir nedaudz mazāka, nekā elektrostacijas „Rīgas TEC-2” gāzes pieslēguma jauda, un vienlaikus pietiekama un veido ap nepilnu trešdaļu no Latvijas kopējā patēriņa diennaktī. Pēc infrastruktūras paplašināšanas attīstības gan šī jauda pieaugs, un terminālis ar savu plānoto 4 miljardu kubikmetru pārkraušanas jaudu varēs spēs segt pat 80% no Baltijas patēriņa.

Galvenie šķēršļi tam, lai gāze no Klaipēdas termināļa būtu pieejama arī Latvijai, ekspertu skatījumā gan ir saistīti ar politisko gribu un likumdošanu. Klaipēdas terminālis Latvijai ir nozīmīgs kaut vai tāpēc, ka tas ir piemērs tam, kādā virzienā Latvijai jāstrādā likumdošanas jomā, uzsver „Providus” pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

„Es domāju, ka tas ir notikums, kura nozīmība ir attiecināma uz visām Baltijas valstīm, jo lietuvieši ir pirmie, kuri ir reāli pielāgojuši savu likumdošanu Eiropas Savienības kopējās enerģētikas politikas prasībām. Latvija ir nokasījusies, Igaunija tur pa vidu kaut ko dara. Un es domāju, ka tas ir nozīmīgs pat tādā veidā, tīri ideoloģiski nozīmīgs, jo, ja mēs paši nespējam pieņemt lēmumus vai pieņemam lēmumus, kas ir pretēji Eiropas kopējai enerģētikas tirgus ideoloģijai un pat arī politikai, kas nostiprināta direktīvās, tad mums ir labs piemērs, uz ko skatīties. Protams, ne viss lietuviešiem gāja gludi, bet manuprāt, tas ir virziens, kurā jāstrādā arī Latvijai,” secina Āboltiņš.

Pati Lietuva pirmo dabasgāzes kravu jaunajā terminālī jau ir saņēmusi šonedēļ, bet piegādes no tā patērētājus varētu sasniegt nākamā gada sākumā.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti