Sociālajā tīklā "Facebook" netrūkst piedāvājumu iegādāties no Vācijas vestas preces. Dominē sadzīves ķīmija, kosmētika un arī pārtikas produkti, piemēram, saldumi un kafija. Tiek organizēti kopiepirkšanās braucieni un pat darbojas uzņēmumi, kas, piemēram, no Vācijas atgādātos veļaspulverus tirgo internetā.
"Cilvēki zvana un runā par to, ka tā kvalitāte tā kā īsti neapmierina. It kā jau viss ir kārtībā, viņš jau mazgā, bet mazgā ne līdz galam, kaut kādi traipi paliek.
Un tad cilvēki meklē alternatīvu. Ja sāk lietot Rietumeiropai domātos, viņi parasti vairs negrib atgriezties atpakaļ. Par kafiju arī viennozīmīgi ir šis pats viedoklis, ka tā kafija, kas ir tur, viennozīmīgi ir labāka par to, kas ir te. Lai gan, ja mēs skatāmies uz uzrakstiem, tie uzraksti lielam daudzumam ir identiski," stāsta Eduards Jankovskis, kurš preces piegādā no Vācijas.
Pērnā gada nogalē jau vēstīts par Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veikto preču salīdzinājumu, kurā tika konstatēts, ka, lai arī ne pārāk būtiskas, atšķirības produktu sastāvā ir, piemēram, šokolādē ir vairāk riekstu.
Briselē topošās vadlīnijas nozīmē, ka tagad salīdzinājums būs jāveic vēlreiz – pēc visā Eiropā vienota standarta.
"Iepriekšējos pētījumos daudzas dalībvalstis konstatēja atšķirības, bet diemžēl šīm dalībvalstīm bija dažāda pieeja gan paraugu atlasē, gan metodoloģijā," norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
Salīdzināta arī sadzīves ķīmija un kosmētika, tiesa – tikai pēc norādītā sastāva uz iepakojuma.
"Mums bija diezgan daudzi dažādi šampūni, bija "Ariel" – pulveris, zobupastas, nu, tādi sadzīves ķīmijas un kosmētikas produkti. Tādas būtiskas atšķirības netika saskatītas, tieši vērtējot marķējumu, pārsvarā tā informācija ir pilnīgi identiska," piebilst Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
PTAC norāda arī, ka par spīti jaunajam regulējumam, ja marķējumā norādītais sakritīs ar produkta sastāvu, būs ļoti grūti pierādīt, ka dažādu produktu tirgošana ir patērētāju maldināšana. "Ja mēs gribam aizliegt dažādu produktu ražošanu, tas ir jārisina nevis caur negodīgu komercpraksi, maldināšanu, bet pašu produktu likumdošanu," atzīmē PTAC vadītāja.
Šāda nostāja esot arī Ekonomikas ministrijai.