Panorāma

Skripaļu saindēšanā apsūdzētie snieguši interviju

Panorāma

Panorāma

Pēc labākām precēm brauc uz Vāciju

Latvijā izvērš Rietumeiropas tirgum paredzētu preču izplatīšanu

Kamēr pētījums un regulējums vēl top, prasīgākie patērētāji Latvijā, visticamāk, turpinās meklēt veidus, kā tikt pie Rietumeiropas tirgum paredzētām precēm. Duālā tirgus situācija ļāvusi izaugt vairākiem uzņēmumiem, kas jau gadiem nodarbojas ar Vācijā iegādātu preču izplatīšanu Latvijā.

Sociālajā tīklā "Facebook" netrūkst piedāvājumu iegādāties no Vācijas vestas preces. Dominē sadzīves ķīmija, kosmētika un arī pārtikas produkti, piemēram, saldumi un kafija. Tiek organizēti kopiepirkšanās braucieni un pat darbojas uzņēmumi, kas, piemēram, no Vācijas atgādātos veļaspulverus  tirgo internetā.

"Cilvēki zvana un runā par to, ka tā kvalitāte tā kā īsti neapmierina. It kā jau viss ir kārtībā, viņš jau mazgā, bet mazgā ne līdz galam, kaut kādi traipi paliek.

Un tad cilvēki meklē alternatīvu. Ja sāk lietot Rietumeiropai domātos, viņi parasti vairs negrib atgriezties atpakaļ. Par kafiju arī viennozīmīgi ir šis pats viedoklis, ka tā kafija, kas ir tur, viennozīmīgi ir labāka par to, kas ir te. Lai gan, ja mēs skatāmies uz uzrakstiem, tie uzraksti lielam daudzumam ir identiski," stāsta Eduards Jankovskis, kurš preces piegādā no Vācijas.

Pērnā gada nogalē jau vēstīts par Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veikto preču salīdzinājumu, kurā tika konstatēts, ka, lai arī ne pārāk būtiskas, atšķirības produktu sastāvā ir, piemēram, šokolādē ir vairāk riekstu.

Briselē topošās vadlīnijas nozīmē, ka tagad salīdzinājums būs jāveic vēlreiz – pēc visā Eiropā vienota standarta.

"Iepriekšējos pētījumos daudzas dalībvalstis konstatēja atšķirības, bet diemžēl šīm dalībvalstīm bija dažāda pieeja gan paraugu atlasē, gan metodoloģijā," norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

Salīdzināta arī sadzīves ķīmija un kosmētika, tiesa – tikai pēc norādītā sastāva uz iepakojuma.

"Mums bija diezgan daudzi dažādi šampūni, bija "Ariel" – pulveris, zobupastas, nu, tādi sadzīves ķīmijas un kosmētikas produktiTādas būtiskas atšķirības netika saskatītas, tieši vērtējot marķējumu, pārsvarā tā informācija ir pilnīgi identiska," piebilst Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

PTAC norāda arī, ka par spīti jaunajam regulējumam, ja marķējumā norādītais sakritīs ar produkta sastāvu, būs ļoti grūti pierādīt, ka dažādu produktu tirgošana ir patērētāju maldināšana. "Ja mēs gribam aizliegt dažādu produktu ražošanu, tas ir jārisina nevis caur negodīgu komercpraksi, maldināšanu, bet pašu produktu likumdošanu," atzīmē PTAC vadītāja.

Šāda nostāja esot arī Ekonomikas ministrijai.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 22614
Ļoti daudz gan tur nobirst, ja pietiek nelielai valstij)) Bet pirmais, ar ko ir jāsāk - pārstājiet pirkt malto kafiju, jo kafija neatkarīgi no sākotnējās kvalitātes zaudē visu labumu pāris nedēļu laikā pēc grauzdēšanas pat nemaltā veidā, kur nu vēl maltā. Un nekāds iepakojums vai supergāzes to nevar novērst, ja nu aizkavēt par dažām dienām. Maltai kafijai ir daudz lielāks laukums kā pupiņām un tāpēc tā ļoti ātri izžūst, zaudējot kvalitāti. Nopērciet gatavošanas veidam piemērotas dzirnaviņas un pērciet kafijas pupiņas ne vecākas par vienu mēnesi, cita lieta ka rūpnīcu kafijām reti norāda grauzdēšanas datumu - parasti beigu datumu kas ir 12-24 mēnešus pēc grauzdēšanas, un faktiski sanāk, ka lielveikalos lielākoties tirgo vecu kafiju. Neviens nepērk vecu pienu, bet kafiju gan - un ir neapmierināti ka garšas nemaz nav vai tā ir slikta. Nepērciet vecu kafiju!
Karlis Bruvers
Pēc katras maiņas, Tchibo ražotnēs saslauka uz zemes nobirušo kafiju, smuki safasē un ved uz austrumeiropu. Kāpēc? Jo mēs paciešam visu klusējot. Tāpat kā koruptos, zaglīgos politiķus.
Anonīms lietotājs 22614
Vēl arī tāds moments - lielajās valstīs ir citas loģistikas izmaksas un citi patēriņa apjomi, tāpēc viņu lielveikals katru nedēļu vai divas saņem svaigu kafiju no ražotāja, nepieblīvējot savu noliktavu. Latvijā varētu būt citādāk - vairumnieks pieslāna loģistikas centru, lai samazinātu piegādes cenas no ārzemēm un tālāk jau veikalu ķēdes barojas no loģistikas centra. Tas ir minējums, bet padomāt par to var. Otrs fakts - cik pircēju ir Latvijā un cik - Vācijas daudzmaz lielā pilsētā? Tur tā kafija nepagūst nostāvēties, nemitīgi pieved svaigu un tāpēc tā pati plašpatēriņa kafija, pat maltā veidā, Vācijā būs svaigāka un garšīgāka nekā Latvijā. Var jau būt, ka maldos, bet - domājiet paši.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti