Latvija izmantojusi gandrīz trešdaļu no 2014.-2020. gada ES fondu naudas

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. jūnijam kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,354 miljardiem eiro jeb 75,9% no Latvijai pieejamā 4,418 miljardu eiro finansējuma, bet projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,2 miljards eiro jeb gandrīz trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija (FM).

Ziņojumā teikts, ka 2019. gada piecos mēnešos projektu īstenotājiem veikti ES fondu maksājumi 271,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 79,4 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2018. gadā. Saglabājas pozitīva kopējā tendence – pārskata perioda plāna izpilde 105%. Gada sākuma augstais maksājumu temps ir sasniegts, pateicoties īpaši intensīvai maksājumu pieprasījumu apstrādei snieguma ietvara izpildes veicināšanai. Attiecīgi gada otrā pusē prognozējama kopumā mazāk dinamiska maksājumu plūsma.

Ierobežotās projektu atlasēs atbilstoši 2019. gada plānam termiņā nav iesniegti astoņi projekti kopā par ES fondu atbalstu 6,7 miljonu eiro apmērā (divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi), tajā skaitā četri ir pašvaldību projekti, trīs valsts ēku un viens IKT projekts.

Projektu maksājumu pieprasījumu plānu izpilde vidēji ir 95% 214 projektos (23% no 938 projektiem), ir negatīvas plāna novirzes lielākas par 25%, tas ir, 53,1 miljonu eiro, kas ir nedaudz uzlabojušās. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kopumā negatīvās novirzes samazinās, ziņojumā norāda FM.

Lielākās neizpildes (kopā 49,2% no kavējumiem) ir transporta, vides un teritoriālās attīstības projektos, kā arī īstenotāju dalījumā - komersantu projektos (43,6%).

Kopā projektos gada plāns ir palielinājies par 65,9 miljoniem eiro gan jaunu projektu (58,1 miljons eiro), gan esošo plānu aktualizācijas rezultātā.

Projektos, kuri samazinājuši gada izpildes prognozi, kopējā negatīva ietekme uz gada plānu ir 30,9 miljoni eiro, t.sk. deviņos projektos samazinājums ir vairāk kā par 25% (kopā 20,5 miljoni eiro). Vienā projektā (Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība) gada plāna samazinājumu par 79% jeb 11,5 miljoniem eiro Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atzinusi par pamatotu izņēmuma gadījumu finanšu disciplīnas nosacījumu piemērošanai.

FM saskata palielinātu risku izpildīt gada plānu atbilstoši finanšu disciplīnas nosacījumiem tiem projektiem, kuros būtiski kavējumi ir vairāk kā divus mēnešus pēc kārtas. 

Maijā strauji palielinājās šādu projektu skaits, tas ir, divus līdz piecus mēnešus kavējumi ir 82% no kavējumu kopsummas (71% komersantu un pašvaldību projekti, galvenokārt, vides, teritoriālās attīstības, transporta un videi draudzīgākas ekonomikas jomās). Šajos gadījumos CFLA turpinās intensīvāku darbu ar projektu īstenotājiem, lai pēc iespējas sekmētu kavējumu novēršanu.

Saistībā ar pārtraukto projekta "Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība" līgumu par 70 miljoniem eiro Kohēzijas fonda (KF) investīcijām Satiksmes ministrija (SM) turpina darbu pie pamatotu priekšlikumu izstrādes atbrīvotā ES finansējuma efektīvai izmantošanai citiem projektiem, teikts ziņojumā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) maija beigās un jūnija sākumā atkārtoti izsludinājis iepirkuma konkursus LDz īstenotajos projektos "Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija" (kopējās atteicināmas izmaksas 25 miljoni eiro, tai skaitā KF finansējums 21,3 miljoni eiro), "Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība" (kopējās attiecināmas izmaksas 36,6 miljoni eiro, tai skaitā KF - 31,1 miljons eiro) un "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" (kopējās attiecināmas izmaksas 43,5 miljoni eiro, tai skaitā KF - 37 miljoni eiro) īstenošanai.

Projekta "Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana" (kopējās attiecināmas izmaksas 21,4 miljoni eiro, tai skaitā KF - 17,9 miljoni eiro) ieviešana nav uzsākusies pēc būtības jau vienu gadu kopš līguma parakstīšanas 2018.gada 4.jūnijā dēļ konstatētiem sarežģītākiem tehniskiem risinājumiem un attiecīgi dēļ finansējuma nepietiekamības. LDz un SM vērtē projekta turpmākas īstenošanas iespējas un alternatīvus risinājumus. Lēmumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai pilnībā izmantotu ES fondu iespējas, norāda FM.

Ziņojumā teikts, ka atsevišķos projektos ir konstatēti iespējami ievērojami drošas finanšu pārvaldības un likumības riski, par ko ir informācija arī publiskajā telpā. CFLA, veicot uzraudzības un kontroles funkcijas, kā arī citas kompetentās iestādes noteiktā kārtībā atbilstoši kompetencei izskata gadījumus. Publisko līdzekļu izmantošanā ir nulles tolerance pret krāpšanu, tai skaitā korupciju un nelikumīgiem darījumiem, ziņojumā uzsver FM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti