Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) publisko pakalpojumu direktors Gatis Ozols stāstīja, ka daudzi Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi vēl neizmanto digitālās iespējas. To apliecina arī mūsu valsts zemais reitings Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības indeksā. Latvija digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā pērn ieņēma 24. vietu.
"Mūsu uzņēmēji diezgan maz investē inovācijās un salīdzinoši maz piedalās e-komercijā, tātad tirgo savas preces un pakalpojumus internetā.
Maz investē arī savu procesu digitalizācijā, piemēram, izmanto dažādas klientu vadības sistēmas. Latvijā tas skaidrojams ar to, ka ir ļoti daudz mazo un mikro uzņēmumu, kuriem nav spējas, intereses un motivācijas investēt tehnoloģiskajā attīstībā. Līdz ar to bija nepieciešams strādāt pie risinājumiem, kā varētu šo situāciju mainīt. Mēs vēlējāmies pievērst uzmanību īpaši reģionos esošajiem uzņēmumiem, tādēļ pieteicāmies pārrobežu sadarbības projektā "Digibest", kur kopā ar citām valstīm realizēsim projektu, lai novērtētu esošo situāciju un cēloņus, kāpēc uzņēmumi neizmanto digitālās transformācijas iespējas pat tajos gadījumos, kad pieejams valsts atbalsts," klāstīja Ozols.
Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere-Levina stāstīja, ka digitālo risinājumu ieviešana ir ļoti aktuāla tieši šobrīd, krīzes laikā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions maijā uzsācis digitālo darbnīcu ciklu.
"Pagājušajā nedēļā mums bija digitalizācijas seminārs par e-komercijas attīstību uzņēmumos. (..) Ar katru nākamo pasākumu mēs redzam, ka aug uzņēmumu interese un dalībnieku skaits. Šonedēļ notiks digitalizācijas seminārs, kurā tiks apskatīti jautājumi par dokumentu digitalizāciju. Pagājušajā gadā veidojām pārskatu par digitālo transformāciju Vidzemes plānošanas reģionā un konstatējām, ka šobrīd ir ļoti maz informācijas par uzņēmumiem, kas veiksmīgi ieviesuši kādus digitālos risinājumus savos uzņēmumos," atzina Engere-Levina.
Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) klastera izpilddirektore Aiga Irmeja vērtēja, ka Latvijas uzņēmumi, īpaši mazie un mikro uzņēmumi, ļoti atšķirīgi izmanto digitālos risinājumus. Bet tiem būs izšķiroša loma jaunu klientu piesaistē.
"Noteikts digitalizācijas līmenis mūsdienu pasaulē būs nepieciešams ikvienam. Ne vienmēr katram uzņēmumam ir nepieciešams ieviest robotus vai robotizētu ražošanu.
Vienmēr būs arī uzņēmumi, kuru pievienotā vērtība ir tieši roku darbs, tomēr klientu komunikācijā var izmantot arī digitālo vidi.
(..) Mēs redzam, ka ir vajadzīgi šādi projekti kā "Digibest", kas veicina tehnoloģiju izmantošanu. Uzņēmumiem noteikti ieteiktu izmantot digitālās transformācijas novērtējuma rīku, kas ļauj paskatīties, cik digitāli viņi ir un kas vēl būtu nepieciešams," sacīja Irmeja.
VARAM publisko pakalpojumu direktors Ozols stāstīja, ka krīzes laikā pieaugusi elektroniskā paraksta popularitāte un aicina uzņēmējus aktīvāk izmantot arī citus jau šobrīd pieejamos digitālos rīkus.
"Ne visi zina, ka e-paraksts darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā. Var parakstīt līgumus ar igauņu un lietuviešu partneriem ar drošu e-parakstu, un tam būs tāds pats tiesisks spēks visā Eiropas Savienībā, kā ar roku parakstītam dokumentam. Tāpat arī e-adrese, kuru aktivizējot uzņēmējs saziņu no valsts saņems elektroniski, un nebūs jādodas pēc ierakstītas vēstules. Tas ir vēl viens veids, kā uzņēmējs ar vienkāršu bezmaksas risinājumu var kļūt digitālāks jau šobrīd," teica Ozols.
Projekta "Digibest" īstenošanas laikā vispirms tiks veikta mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, tam sekos ekspertu diskusijas un tiks izstrādātas rekomendācijas, kā uzņēmumos ieviest digitālos risinājumus. Projekts noslēgsies 2023. gadā. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Norvēģijas nacionālais fonds "Interreg Europe" programmā. Latvija saņems līdzfinansējumu 410 000 eiro apmērā.
