Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina stāstīja, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir viens no soļiem aprites ekonomikas ieviešanā, samazinot atkritumus un veicinot to atkārtotu izmantošanu.
“Līdzīgi kā citās valstīs Eiropā, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mums ir svarīgi Latvijā veicināt aprites ekonomikas attīstību un līdz ar to veicināt sabiedrības izpratni un ieradumu maiņu attiecībā gan uz atkritumu savākšanu, gan izmantošanu un atkārtotu lietošanu. Protams, ka ļoti svarīgi no mūsu puses bija sagatavot visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai arī Latvijā mēs izvēlētos to uzņēmumu vai operatoru, kurš šo sistēmu spēs īstenot visefektīvāk, sasniedzot maksimāli iespējamo atdevi arī mūsu iekšējā tirgū.
Skaidrs, ka, piemēram, taromātu izgatavošana un pasūtīšana ir atkarīga no tā, cik ilgā laikā depozīta sistēmas operators noslēdz līgumu ar tirgotāju. Ja tirgotājs kavējas ar atbildi, tad nav iespējams vienmēr nodrošināt visu noteiktajā datumā
un iespējams, ka tirgotājam būs arī jānodrošina manuālā pieņemšana, līdz taromāts tiks piegādāts,” norādīja Anteina.
VVD rīkotajā konkursā uzvarēja uzņēmums “Depozīta iepakojuma operators”. Viņi turpmākos 7 gadus, līdz 2029. gadam, nodrošinās depozīta sistēmas darbību. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis atzīmēja, ka šobrīd tiek slēgti līgumi ar tirgotājiem, iepakojuma ražotājiem un importētājiem, materiālu pārstrādātājiem un taromātu jeb iepakojuma pieņemšanas kiosku ražotājiem.
Stūrītis skaidroja: “Iepakojuma likums nosaka, ka iepakojums jāpieņem visiem veikaliem, kas tirgo dzērienu depozīta iepakojumā un kuru tirdzniecības platība ir virs 60 kvadrātmetriem. Bet tur, protams,
bieži vien tas iepakojuma apjoms ir neliels un nav nepieciešama taromātu uzstādīšana. Tajos veikalos iepakojumu pieņems manuālā veidā.
Līgumu slēgšana iet, kā plānots, un septembrī jau būs redzami pirmie uzstādītie taromāti. Tāpat mēs šobrīd esam noslēguši līgumus ar depozīta iepakotājiem par vismaz pusi no apjoma, un tur jau notiek etiķešu un svītrkodu maiņa, depozīta zīmes uzlikšana uz etiķetēm.”
Stūrītis arī sacīja, ka taromātos nepieņems stikla pudeles un burkas, kas gadiem ilgi glabātas, piemēram, šķūnīšos. Pieņems tikai to iepakojumu, uz kura būs speciāla atpazīstamības zīme un svītrkods. Taromātos iedzīvotāji nesaņems naudu, bet kuponu, ar kuru varēs doties uz veikalu.
“Tā ir depozīta sistēma, un tas nozīmē, ka naudu var saņemt tikai par tiem iepakojumiem, par kuriem šis depozīts ir veikts. Pirmā diena, kad varēs veikalu plauktos sākt iegādāties dzērienus depozīta iepakojumā ar 10 centu piemaksu, ir nākamā gada 1. februāris. Es gribu piezīmēt, ka tā nav cena par iepakojumu, bet
depozīta jeb drošības maksa, kuru katrs dzērienu pircējs samaksās klāt pie produkta cenas, tātad ir cena un papildus vēl 10 centi depozīta maksa. Tā ir drošības nauda, kuru iemaksā un saņem atpakaļ tad, kad atnes atpakaļ tukšo taru,” skaidroja Stūrītis.
Viens no pirmajiem tirgotājiem, kas noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, ir veikalu tīkls “Maxima”. Juridiskā departamenta direktore Elīna Stībele atzina, ka sistēmas ieviešanā noderēs “Maxima” grupas veikalu pieredze Lietuvā un Igaunijā. Dzērienu iepakojumu pieņemšanu “Maxima” nodrošinās pie 140 veikaliem visā Latvijā, pārsvarā āra kioskos.
“Kioski darbosies tādos pašos darba laikos kā veikali “Maxima” tīklā, kas ir pārsvarā no 8.00 līdz 22.00. Lielos vilcienos par depozīta sistēmu ir skaidrs, arī paši aktīvi piedalījāmies normatīvo aktu regulējuma izstrādē. Bet, protams, kad tas nonāks līdz reālai darbībai praksē, tad būs arī kaut kādi jautājumi. Bet galvenās bažas ir par īsajiem termiņiem, kādā sistēma jāievieš, jo sistēmai jāstrādā visā Latvijas teritorijā. Un otrs – lai sabiedrība būtu informēta un būtu izpratne, kā šī sistēma strādā, lai sākotnējā periodā nebūtu pārpratumi,” norādīja Stībele
Plānots, ka Latvijā būs 1400 dzēriena iepakojuma pieņemšanas punkti. Lielākā daļa būs taromāti jeb īpaši iepakojuma pieņemšanas kioski, un 200 no tiem atradīsies ārā, netālu no veikaliem.
Līdz nākamā gada jūlijam būs pārejas periods, kad tirgotāji varēs pārdot dzērienus gan ar depozīta zīmi, gan bez tās.
KONTEKSTS:
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.
Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti: SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji.
Valsts vides dienests konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA “Depozīta iepakojuma operators”.
