NKC direktore Dita Rietuma stāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā ārzemju filmēšanas grupas Latvijā iztērējušas 12,2 miljonus eiro. Tā kā NKC līdzfinansējums bija 2,4 miljoni eiro, Latvijā trīs gadu laikā ieplūda investīcijas 10 miljonu eiro apmērā.
"Tas Eiropas valstīs ir ļoti plaši izplatīts ekonomikas sildīšanas instruments. Jo mēs runājam tikai par investīciju piesaisti, tātad par ārzemju filmēšanas grupām, kas brauc uz Latviju un iztērē šeit noteiktu naudas summu. Pēc tam, iesniedzot auditēto atskaiti, valsts kompensē daļu no izdevumu tēriņiem, kas ir veikti Latvijā.
Kino ir ļoti sazarota industrija, kura atbalsta vai stimulē ļoti daudzas nozares, arī ēdināšanu, viesnīcas, transportu," stāstīja Rietuma.
Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs stāstīja, ka viens no asociācijas mērķiem ir attīstīt sadarbību ar ārvalstu partneriem, jo tas ļauj nodarbināt arī kino nozares profesionāļus Latvijā.
"Paši galvenie no radošās grupas, teiksim, operators un galvenais mākslinieks, ir no ārzemēm, bet pārsvarā pārējā grupa - līdz pat 50 cilvēkiem - ir Latvijas filmu industrijas profesionāļi. Tur ir gan kameras, gan gaismas, gan dekoratori, grima un kostīmu mākslinieki. Protams, ka Latvijas simtgades programma nodrošināja darbu ļoti daudzām filmēšanas grupām, bet servisa nozare ļauj cilvēkiem palikt savā profesijā arī tad, kad nacionālās filmas netiek uzņemtas, un nav jāiet strādāt kaut kur citur," teica Kalējs.
NKC direktore stāstīja, ka šogad finansējums apstiprināts sešām ārzemju filmām.
"Finansējums ir apgūts tikai virtuāli, šis finansējums nevienam nav vēl izmaksāts. Mēs runājam gan par zviedru filmu, gan par britu filmu, par ļoti interesantu igauņu projektu par aptiekāru Melhioru - spiegu stāstu, gan par vēl vienu igauņu filmu "Kaleva", kas ir sporta drāma, gan arī par Krievijas projektu, kurā Latvija atainos Austrumvāciju pēc Otrā pasaules kara. Tā kā ne vienmēr šajās filmās Latvija tiek identificēta," klāstīja Rietuma.
Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis vērtēja, ka visā pasaulē kino industrija piedzīvo strauju augšupeju un arī daudzi Latvijas jaunieši šobrīd apgūst profesijas, kas saistītas ar kino nozari.
Valstiskā līmenī nepieciešami ieguldījumi kino nozares infrastruktūrā – būtu ļoti vajadzīgs jauns, moderns filmēšanas paviljons.
"Lielu filmu projekti nemaz nevar filmēt, ja viņiem nav paralēli paviljona. Eiropā būvē jaunus paviljonus un domā par dažādiem finanšu mehānismiem, jo tas ir pakalpojumu eksports ārvalstu tirgos. Mēs pētām arī citu valstu pieredzi. Tur ir dažādas nianses, kā vairāk piesaistīt valsts un pašvaldību līdzekļus" atzina Kalējs.
Līdz šim ārzemju filmu finansēšanu atbalstīja arī Rīgas pašvaldības programma "Rīgas Filmu fonds", jo bieži filmas un seriāli top Rīgā un tās apkārtnē. Tā kā Rīgas budžets šogad nav apstiprināts, nauda nav piešķirta.
NKC direktore stāstīja, ka Igaunija un Lietuva ārvalstu filmu uzņemšanā savās valstīs iegulda daudz lielākus līdzekļus nekā Latvija. Pērn Igaunijā valsts līdzfinansējums astoņu ārzemju filmu uzņemšanai bija 5,9 miljoni eiro, Lietuvā – 4,5 miljoni.
"Lietuvā ārzemju filmu veidošanā tiek izmantota privātu uzņēmumu nauda, to koordinē Lietuvas Kino centrs.
Lietuvā uzņemts pasaulē slavenais seriāls "Černobiļa", arī seriāls par Katrīnu Lielo, kas daļēji tika filmēts Latvijā.
Bet Latvijas kapacitāte nav tāda, lai mēs nodrošinātu apmaksu tik dārgu seriālu filmēšanai. Lai gan Igaunija pēdējā iesāka piedāvāt šo līdzfinansējumu - tikai pirms 2-3 gadiem, viņi ir aizskrējuši tālu priekšā. Pagājušajā gadā viņi izmaksāja ārzemju filmu kompānijām 5,9 miljonus eiro, mēs izmaksājam 800 000, tātad starpība ir. Mūsu kaimiņu centieni pierāda, ka tam ir jēga un liels ekonomiskais pienesums, viņi izprot nepieciešamību ieguldīt lielus līdzekļus ārzemju filmu industrijā," sacīja Rietuma.
Lai gan gadās, ka filmēšana tiek atcelta vai pārcelta aktieru slimības vai citu iemeslu dēļ, šobrīd lielākas bažas rada vīrusa Covid 19 izplatība Eiropā. Filmas un seriāli visbiežāk tiek uzņemti vasarā un rudenī. Bez Vecrīgas iecienīti objekti ir arī Rundāles, Cēsu un citas pilis, Daugavas krasti un Latvijas daba un meži.
