Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā janvārī. Salīdzinot ar pagājušā gada februāri vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 1,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,9 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.
2021. gada februārī Latvijā bija 87,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 3,4 tūkstošiem vairāk nekā janvārī un par 13,6 tūkstošiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pēdējo 11 mēnešu laikā kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas salīdzinājumā ar 2020. gada marta faktiskā mēneša bezdarba datiem, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 10,9 tūkstošiem. Savukārt, kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī – par 12,8 tūkstošiem.
Avots: Centrālās statistikas pārvalde (CSP)
Pērn vidējais brīvo darbvietu skaits samazinājies par trešdaļu
2020. gadā Latvijā vidēji bija 19,5 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gadu, to skaits ir samazinājies par 9,6 tūkstošiem jeb 33%, liecina CSP dati. Privātajā sektorā bija 11,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 7,8 tūkstoši. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 9,2 tūkstošiem jeb 43,9%, bet sabiedriskajā par 0,4 tūkstošiem jeb 5,3%.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojums
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,6%, bet privātajā sektorā – 1,9%.
2020. gadā vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 25,0 tūkstošiem jeb 2,7%, privātajā sektorā tas samazinājās par 22,9 tūkstošiem jeb 3,7%, bet sabiedriskajā sektorā – par 2,2 tūkstošiem jeb 0,7%.
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,4%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā un speciālistu pamatgrupā – 2,4%.
2020. gadā Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) profesiju klasifikators
2020. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,7%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 3,9%, būvniecības nozarē – 3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē un apstrādes rūpniecības nozarē – 2,8%, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē – 2,6%.
No visiem Latvijas reģioniem 2020. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,6% jeb 13 tūkstoši, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 0,8 tūkstoši.
2020. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,2 tūkstoši brīvo darbvietu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,8 tūkstošiem jeb 38,6%, bet, salīdzinot ar 2020. gada 3 ceturksni, tas samazinājās par 3,6 tūkstošiem jeb 17,4%.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2020. gada beigās bija Latvijā – 1,9%, Igaunijā tas bija – 1,4%, bet Lietuvā – 1,2%.
2020. gada beigās, salīdzinot ar 2019. gada nogali, brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 38,6%, Igaunijā – par 16,1%, savukārt Lietuvā – par 9,4%.
«Luminor» bankas ekonomists Pēteros Strautiņš bezdarba līmeņa pieaugumu vērtē kā mērenu. Viņš norādīja, ka bez valsts atbalsta uzņēmējdarbībai bezdarba pieaugums būtu vēl lielāks, un bezdarba līmenis pārsniegtu 10%.
Tuvākajā laikā situācija būtiski neuzlabosies, bet maijā, jūnijā, jūlijā, pateicoties sezonas maiņai un tam, ka būs tomēr diezgan liels cilvēku skaits savakcinēts pret Covid-19, varēs sagaidīt ierobežojumu mazināšanu, ekonomiskās aktivitātes kāpumu un arī bezdarba samazināšanos, prognozēja Strautiņš.
