Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot attiecīgi 4,4% un 8,1%.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis septembrī bija 5,7%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.
Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, faktiskā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, reģistrētā – par 0,3 procentpunktiem.
2022. gada septembrī Latvijā bija 59,9 tūkstoši bezdarbnieku, tostarp 20,7 tūkstoši sieviešu un 39,2 tūkstoši vīriešu, un tas ir par 0,8 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 4,6 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,2 tūkstošiem, bet sieviešu – par 0,6 tūkstošiem.
Sarukums Covid-19 ierobežojumu mazināšanas ietekmē
Centrālajā statistikas pārvaldē bezdarba līmeņa tendenci vērtēja pozitīvi un to skaidroja ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mazināšanos.
CSP Sociālās statistikas departamenta eksperte Santa Zaļkalne pauda: "Kopš pagājušā gada mums ir atsākusi augt gan nodarbinātība, gan turpina kristies bezdarbs. Visā kopumā mēs šobrīd esam pietuvinājušies 2019. gada pirmskrīzes līmenim. Līdz ko tā kovida situācija sāka atrisināties, tad arī situācija sāka uzlaboties, tas arī tiešām mūsu datos parādās."
Pārvaldē arī norādīja, ka statistikā pandēmijas ierobežojumi lielāku ietekmi atstājuši uz vīriešu nodarbinātību. Bezdarba līmenis vīriešu vidū septembrī bija 8,1 %, bet sieviešu tikai 4,4 %.
"Viena trešdaļa bezdarbnieku vīriešu ar darba pieredzi bija kvalificēti amatnieki, strādnieki un iekārtu mašīnu operatori. Un tās ir tādas diezgan specifiskas profesijas, kurās ir arī grūtāk atrast atbilstošu darba vietu. Vēl var pieminēt, ka sievietes dominē tādās darba vietās kā veselība, sociālā aprūpe, izglītība. Līdz ar to, mainoties arī darba tirgum, tā struktūrai (..), ir vērojamas tās atšķirības bezdarba līmeņa," sacīja Zaļkalne.
Specifiskas profesijas un pandēmijas sekas gan nav vienīgais iemesls lielajām atšķirībām starp vīriešu un sieviešu nodarbinātību. Vīriešu oficiāla nodarbinātība bijusi zemāka arī iepriekš.
CSP pārstāve izskaidroja: "Tā pati ēnu ekonomika, kas ir ļoti izplatīta būvniecības nozarē un ražošanas nozarē, kur galvenokārt ir nodarbināti vīrieši, kas vairākos gadījumos ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet tai pašā laikā neoficiāli darbojas."
Jauna samazinājuma tuvākajos mēnešos varētu nebūt
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norādīja, ka tuvākajā laikā situācija varētu pasliktināties. Tuvākajos mēnešos varam sagaidīt būtiskākas izmaiņās bezdarba radītājos – tas vairs nesamazināsies.
"Viens ir tas, ka tas [augstās cenas] palielina uzņēmumu izmaksas un tā kā darbinieki arī ir viena no uzņēmuma izmaksām, tad, iespējams, kādi uzņēmumi nespēs turpināt savu darbību šādā veidā."
Viņa skaidroja, ka otrs veids, kā augstās cenas ietekmē bezdarbu, – pircēji domā, kam tērēt un kam netērēt, jo ir dažādi pakalpojumi, no kuriem patērētājs īslaicīgi var atteikties.
"Attiecīgi to pakalpojumu sniedzēji vai ekskluzīvo preču pārdevēji jūt, ka mazinās ienākumu plūsma, kas vēl vairāk liek sabremzēt savu ekonomisko darbību," norādīja Opmane.
