Šādi dati trešdien publiskoti konferencē Rīgas Ekonomikas augstskolā, diskusijā „Ēnu ekonomika Latvijā”, kuras laikā prezentēts pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
Latvijā ēnu ekonomikas lielāko daļu - 42,9% - veido aplokšņu algas, 39,5% - neuzrādītā peļņa, bet 17,6% - neuzrādītais darbinieku skaits.
Skatoties pa nozarēm, vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, attiecīgi 28,7% un 26% apmērā.
Kā vēstīts, konference notiek trešo gadu, un to rīko LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas „Ilgtspējīga biznesa centru”, Finanšu ministriju (FM), Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un Ventspils Augstskolas „Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centru”.
Jau ziņots, ka 2011.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 30,2%, kas bija par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā sasniedza 38,1%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums „Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011”.
Kopumā ēnu ekonomikas īpatsvars 2011.gadā samazinājās visās Baltijas valstīs - Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā ekonomikā samazinājās no 18,8% līdz 17,1%, bet Igaunijā - no 19,4% līdz 18,9%.
