Latvijā daudzdzīvokļu māju būvniecība stagnē jau 10 gadus; izaugsme nav gaidāma arī šogad

Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecībā izaugsme stagnē jau desmit gadus, un pagājušais un aizpagājušais gads šo negatīvo tendenci nav mainījis. Tieši pretēji: gan būvniecības izmaksu, gan piegādes ķēžu dēļ piedāvājums vēl vairāk samazinājās.

Arī šī gada pirmajā ceturksnī izdoto būvatļauju statistika divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecībai diemžēl neliecina, ka šogad gaidāms nozīmīgs daudzdzīvokļu ēku būvniecības pieaugums.

ĪSUMĀ:

Tirgū pieejamo un pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim desmit gadu laikā

“Jaunu mājokļu būvniecība jau ilgstoši ir bijusi gausa. Salīdzinājumam: uzbūvēto mājokļu kopējā platība Latvijā pērn bija tādi pati kā 2010. gadā, bet Lietuvā un Igaunijā divas un divas ar pusi reizes augstāka,” pastāstīja Latvijas Bankas eksperts Andrejs Semjonovs.

Latvijā daudzdzīvokļu māju būvniecībā izaugsme stagnē jau desmit gadus; izaugsme nav gaidāma arī šogad
00:00 / 05:22
Lejuplādēt

Viņš secinājis, ka arī šī gada pirmajā ceturksnī izdoto būvatļauju statistika divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecībai diemžēl neliecina, ka šogad gaidāms nozīmīgs daudzdzīvokļu ēku būvniecības pieaugums. Un

mājokļu piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam.

“Saskaņā ar nekustamā īpašuma konsultācijas kompānijas “Colliers” datiem, tirgū pieejamo un pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā. Turpretim aktivitāte un pieprasījums dzīvokļu tirgū turpināja pieaugt, un dzīvokļus aizvien biežāk iegādājās, kad tie bija vēl būvniecības stadijā,” skaidroja Semjonovs.

Pagājušogad būvniecību kavēja gan izmaksas, gan materiālu piegādes problēmas, bet karš Ukrainā šīs problēmas saasina

Pagājušā gadā, līdzīgi kā citviet Eiropā, daudzdzīvokļu māju būvniecību kavēja gan straujš būvniecības izmaksu pieaugums, gan arī būvmateriālu piegādes problēmas, un Krievijas karadarbība Ukrainā šīs problēmas tikai saasina.

“Šobrīd visvairāk ietekmēta ir metāla pieejamība, jo Krievija un Baltkrievija piegādāja nozīmīgu daļu no kopējiem metāla izejmateriāliem. Skaidrs arī ir tas, ka strauji pieaug kopējās būvniecības izmaksas, līdz ar to jaunu mājokļu cenas turpinās pieaugt un pieejamība varētu pasliktināties. Tas, cik lielā mērā būvniecība un pieejamība samazināsies, ir daļēji atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mājokļu attīstītājiem izdosies atrast citus piegādātājus un kāda būs šī jaunā izejmateriāla cena,” uzskata Andrejs Semjonovs.

Šobrīd jau ir nojaušams tas, ka piegādēs ir grūtības un mājokļu cenas pieaugums saglabāsies un varētu pat paātrināties. Latvijas Bankas eksperts Andrejs Semjonovs uzsvēra, ka viens no apsvērumiem, kas ietekmē attīstītāju interesi investēt jaunu mājokļu būvniecībā Latvijā, ir pirktspējas jautājums.

“Jāņem vērā, ka lielie attīstītāji, kas strādā Latvijas tirgū, viņi strādā arī Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijas valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja ir augstāka. Arī mājokļu cenas ir augstākas, un raugoties tikai no šī aspekta, protams, šim attīstītājam izdevīgāk ir lielāku investīciju daļu veikt šajās valstīs, nevis Latvijā,” teica Semjonovs.

Salīdzinot ar 2021. gadu, paredzams neliels jaunbūvēto dzīvokļu kritums

“Pirktspējas kontekstā svarīgākā lieta ir tāda, ka, ja mēs salīdzinām, kādas ir vidējās algas Latvijā, pieņemam, ka dzīvokļa kredītu ņem divi cilvēki, tad cilvēki caurmērā Latvijā var atļauties dzīvokli līdz 100 tūkstošiem eiro,” uzsvēra Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš uzskata, ka tas ir tā saucamais ekonomiskais segments un tajā ekspluatācijā tiek nodoti  visvairāk dzīvokļu.

“Svarīgs jautājums, protams, ir būvniecības cenu pieaugums. Ja šāds dzīvoklis maksās nevis 100 tūkstošus eiro, bet, teiksim, 130 tūkstošus eiro, tad tas, protams, pircēju loku var samazināt,” skaidroja Mārtiņš Vanags.

Mārtiņš Vanags pastāstīja, ka saskaņā ar “Colliers” datiem 2021. gadā ekspluatācijā nodoti 2000 dzīvokļi.

“Tas kopumā ir diezgan labs rādītājs Latvijai, jo ir bijuši gadi, kad ekspluatācijā nodod tikai 1000 jaunus dzīvokļus. Salīdzinājumam – pie kolēģiem Lietuvā ekspluatācijā gadā vidēji nodod 4000 jaunus dzīvokļus. Šobrīd Rīgā būvniecības stadijā ir 3250 dzīvokļi,” norādīja Vanags.

Lielāko daļu no tiem nodos ekspluatācijā šogad, mazāku daļu nākamajā gadā. Līdz ar to paredzams neliels dzīvokļu pieejamības kritums, salīdzinot ar 2021. gadu.

“Ja 2021. gadā ekspluatācijā tika nodoti 2000 dzīvokļi, tad šogad un nākamgad izskatās, ka būs ap 1500. Vēl pilnīgi precīzi to prognozēt nevar,” uzsvēra Vanags.

Ekonomikas ministrijā atzīst, ka jaunu mājokļu pieejamība Latvijā nav pietiekama

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders atzina, ka jaunu mājokļu pieejamība Latvijā nav pietiekama. Kā valsts tuvākajos gados iecerējusi veicināt daudzdzīvokļu māju būvniecību?

“Ir divas būtiskākās programmas. Viena tiks īstenota drīz. Tā ir mazcenas namu būvniecība, kur īres maksa nevar pārsniegt 5 eiro par kvadrātmetru. Plānots uzbūvēt 700 dzīvokļus. Tos būvēs reģionos, izņemot Rīgu un tajās pašvaldībās, kas robežojas ar Rīgu.

Tad būs pašvaldību dzīvokļi un pašvaldības īstenos sociālo māju būvniecību, proti, pašvaldībai piederošas īres mājas.

Vairāk maznodrošinātām personām. Šajā programmā uzbūvēt un atjaunot paredzēts 1800 dzīvokļus,” skaidroja Mārtiņš Auders.

Mārtiņš Auders uzsvēra, ka Latvijā privātmājas būvē vairāk nekā daudzdzīvokļu namus. Tiesa, pakāpeniski sarūk arī privātmāju būvniecības temps.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt