Divus gadus īpaša darba grupa strādāja, lai Latvijā būtu regulējums sociālo uzņēmumu darbībai. Jaunā likuma mērķis – radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.
"Latvijai Sociālā uzņēmuma likuma pieņemšana tiešām ir liels notikums," vērtē Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande.
Likums paredz atbalsta grozu sociālā uzņēmuma statusa ieguvējiem. Piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaide, iespēja piesaistīt brīvprātīgos. Tāpat valsts un pašvaldības drīkstēs sniegt tiem atvieglojumus. Piemēram, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides.
"Arī caur iepirkumiem sociālie uzņēmumi varēs būt tādā nedaudz labākā pozīcijā attiecībā uz to, ko viņi ražo un piegādā, un kādus pakalpojumus piedāvā," skaidroja Ūlande.
Pašvaldības varēs iesaistīties
Bija jāpanāk arī vairāki kompromisi, norāda asociācijā. Lielākās diskusijas bija par pašvaldību vēlmi dibināt sociālos uzņēmumus. Šai iecerei iebilda uzņēmēji un Labklājības ministrija.
Izdevās panākt kompromisu. Pašvaldības varēs līdzdarboties sociālo uzņēmumu veidošanā, Saeimas sēdē stāstīja deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).
Norma, ka pašvaldībām būs tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā, būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās.
Taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Virkne atbalsta pasākumu
Likumprojekts sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums varēs ar UIN apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu,
piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām, informē Saeimas Preses dienestā.
Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt NĪN atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.
Sociālais uzņēmums varēs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.
Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem.
Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai - sabiedriskā labuma radīšanā.
Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.
LM būs atbildīga par sociālo biznesu
Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību būs atbildīga Labklājības ministrija (LM). Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs ministrija, balstoties uz īpaši izveidotas Sociālo uzņēmumu komisijas izvērtējumu. Ministrija kārtos Sociālo uzņēmumu reģistru, publicējot to savā mājaslapā.
Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") ar kompromisu ir apmierināts.
"Šis ir jauns likums. Mēs, es domāju, pieņemsim, ka ir jaunā prakse Saeimai, ka pēc gada vai pēc diviem ir obligāti tiek veikta revīzija, pārskatītas visas lietas. Un attīstīsim tālāk tā, lai ieguvēji būtu nevis pašvaldības, valsts, bet katrs iedzīvotājs atsevišķi," sprieda ministrs.
Šobrīd sociālo uzņēmumu funkcijas pilda apmēram 100 komersanti un nevalstiskās organizācijas. Prognozēt, cik daudzi vēlēsies iegūt jauno statusu, ir grūti. Asociācijā cer, ka pirmajā likuma darbības gadā tie būs vismaz pārdesmit uzņēmumi.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka, pieņemot šo likumu, vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem.
Šī gada sākumā Latvijas Radio uzrunātie uzņēmēji, pauda cerību, ka likums neparedzēs lielu birokrātisko slogu un sociālos uzņēmumus neapraks ar papīru kalniem.
Šobrīd notiek darbs pie noteikumiem, kas skaidros likuma piemērošanu. Tādēļ par birokrātisko slogu skaidrība būs vēlāk. Sociālās uzņēmējdarbības asociācija spriedīs, kādu atbalstu var sniegt no savas puses šī sloga mazināšanai. Taču tur cer, ka arī atbildīgā ministrija veidos informatīvos materiālus vai vadlīnijas, kā uzņēmumiem un biedrībām tikt galā ar prasībām.
Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā 2018. gada aprīlī.
Sociālās uzņēmējdarbības koncepts attīstās
Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš norādīja, ka “atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā līdz šim vēl nebija izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus”.
Sociālās uzņēmējdarbības koncepts Eiropā izveidojās 20.gadsimta 90.gados kā atbilde uz sabiedrībai nozīmīgiem sociālajiem izaicinājumiem, ar kuriem valsts netika galā.
Konvencionālie uzņēmēji nevēlējās strādāt un nevalstisko organizāciju ietekme nebija pietiekoša, skaidroja Saeimas Preses dienestā.
Pēdējos 30 gados sociālās uzņēmējdarbības koncepts pasaulē ir attīstījies un pilnveidojies. Sociālie uzņēmumi risina dažādas sabiedrībai svarīgas problēmas vides, kultūras un izglītības jomā, sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, kā arī nodrošina darbavietas noteiktām personu grupām, kuru nodarbinātība ir apgrūtināta.
Sociālie uzņēmumi izmanto biznesa metodes un pieejas, lai rastu ilgtspējīgu un drošu risinājumu sabiedrībā nozīmīgai problēmai, mērķtiecīgi ieguldot resursus tās risināšanā.
