Panorāma

J. Bordāna izredzes rūk

Panorāma

D. Reizniece-Ozola pamet "Latvijai un Ventspilij"

Varēs mantot 2. līmeņa pensijas uzkrājumu

Latvijā būs iespēja mantot 2.pensiju līmeņa uzkrājumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā iedzīvotājiem būs iespēja mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimas ceturtdien, 11.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Likuma grozījumus bez debatēm atbalstīja visi plenārsēdē klātesošie 70 Saeimas deputāti.

Likuma grozījumi paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

To varēs arī atstāt mantojumā vai pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka, informē Saeimas Preses dienestā.

 Kārtību, kā personas varēs noteikt savu izvēli, kam atstāt šo naudu, noteiks Ministru kabinets, kas arī noteiks, kā mantinieki varēs naudu saņems.

Deputāte Inguna Sudraba par iespējām mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto
00:00 / 00:37
Lejuplādēt
Uzkrājumu varēs mantot arī tad, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona būs mirusi pirms viņa nāves. Mantojumu izmaksās proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu arī varēs lūgt pievienot savam 2.pensiju līmeņa uzkrājumam.

 

Likumā noteikts minimālais fondētās pensijas kapitāla apmērs, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu. Plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašlaik 22,41 eiro). Šāds risinājums noteikts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.

Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.  

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets. Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu, par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA.  

Likumdevējs uzskata, ka jaunā kārtība pensiju shēmas dalībniekam sniegs papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem uzkrājumiem, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos.

Saeima, nosakot iespēju mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, atbalstījusi arī šī gada janvārī parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu, ko parakstījuši 10 156 pilsoņi, norāda parlamenta Preses dienestā.

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Pašlaik gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, viņa iekrāto naudu pensiju otrajā līmeni ieskaita valsts speciālajā budžetā. Ja mirušajam ir apgādājamie, summu izmanto, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. 

Komercbankas, kuras pārvalda 2. pensiju līmeni, reformu atbalsta. Arī Latvijas Bankā vērtējums Saeimas lēmumam ir pozitīvs. Taču ir arī pretēji viedokļi. Sociālo jautājumu analītiķe Ruta Zilvere atgādina, ka tas nesīs zaudējumus sociālajam budžetam, kurā šobrīd nonāk 2. pensiju līmeņa neizmaksātās naudas daļa.

Novēlēt mantojumā 2.pensiju līmeni var jebkuram - draugam, attālam radam. Un ja tā izdara, apgādājamajiem, piemēram, bērniem izmaksājamā apgādnieka zaudējuma pensija būs mazāka, nekā varētu būt. 

Latvijas Bankā savukārt lēš, ka jaunā kārtība būs motivējošāka maksāt nodokļus, līdz ar to zaudējumi tiks kompensēti.  

Ruta Zilvere gan to apšauba, jo iemaksas otrajā pensiju līmenī no kopējā nodokļu sloga ir niecīga daļa, lai tiem, kas nemaksā nodokļus, radītu motivāciju. Viņasprāt līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunā kārtība, par to vēlreiz būtu jādiskutē.  Vismaz pašreizējās Saeimas viennozīmīgais atbalsts, jo lēmums bija vienbalsīgs, gan neliecina, ka politiķi gatavotos to darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti