NVA vadītāja Evita Simsone stāstīja, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā joprojām palielinās, bet lēnāk. Aug arī brīvo darbavietu skaits, un maijā jaunu darbu atraduši gandrīz 4000 bezdarbnieku.
"Ja salīdzinām ar aprīļa vidu, kad mēs dienā reģistrējām ap 1000 jaunu klientu, tad tagad tas vairs nesasniedz 300 jaunus klientus.
Otra pozitīva tendence – atkal pieaug brīvo reģistrēto darba vietu skaits. Zemākais punkts aprīļa vidū bija 14 000 brīvu darba vietu, šobrīd ir vairāk nekā 17 000.
Šobrīd izteiktākais darbinieku pieprasījums ir būvniecībā, lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā. Tirdzniecības nozarē daudzi zaudē darbu, bet ir tikpat jaunu darba vakanču. Visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Latgalē, bet lielākais pieaugums krīzes kontekstā ir Rīgā un Rīgas reģionā," atzina Simsone.
Oficiāli reģistrētais bezdarbs ir tikai viena medaļas puse. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāstīja, ka Centrālā statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina arī par nereģistrētā bezdarba kāpumu.
"Reģistrētais bezdarbs maija otrajā pusē sasniedza 8,3%. Arī Centrālās statistikas pārvalde ir veikusi apsekojumu, ka 1. ceturksnī bezdarbs bija 7%, aprīļa beigās jau pārsniedza 9%. Jāņem vērā, ka šobrīd ir vairāk nekā 45 000 cilvēku, kas saņem dīkstāves pabalstus. Tādējādi faktiskais bezdarbs Latvijā sasniedzis 13%, un tāds bezdarba līmenis nav bijis kopš 2012. gada.
Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa no bezdarbiekiem ir dīkstāves pabalstu saņēmēji, un ir cerība, ka bezdarbs varētu arī pietiekami ātri samazināties. Svarīgākie, protams, ir daži tuvākie mēneši.
Svarīgi ir uzturēt ienākumus tiem, kas palikuši bez darba, lai tik strauji nekristos patēriņš," teica ekonomists.
Ja pēdējo gadu laikā algas Latvijā auga un atsevišķās nozarēs bija konkurence par darbiniekiem, tad tagad situācija mainās, vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.
"Darba samaksas pieauguma temps 1. ceturksnī ir palēninājies līdz 6,6%. Ja mēs skatāmies tādu nozari kā izmitināšana un ēdināšana, tad tur jau 1. ceturksnī bija vērojams atalgojuma kritums. Darba devējiem galvenie izaicinājumi ir atrašanās dīkstāvē, pārrautas ražošanas ķēdes un pieprasījuma kritums, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu finanšu plūsmu. Uzņēmumu finanšu resursi pamazām izsīkst, tiek samazināts darbinieku skaits. Daļa darba ņēmēju ir spiesti atrasties dīkstāvē, jo fiziski nav iespējams strādāt.
Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, konkurence par darba vietām pieaugs, tāpēc darba ņēmējiem būs svarīgi celt kvalifikāciju, attīstot zināšanas un prasmes, lai varētu konkurēt darba tirgū.
Vienlaikus nozīmīgs atbalsts ir valsts tēriņu saglabāšana un jaunu izdevumu plānošana, kas vismaz daļēji kompensē pieprasījuma kritumu Latvijas uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot situāciju darba tirgū," klāstīja ekonomiste.
NVA vadītāja Simsone stāstīja, ka aģentūra ir gatava veikt darbinieku pārkvalifikāciju, ja būs tāda nepieciešamība, un aicina bez darba palikušos cilvēkus iesaistīties sezonas darbos.
"Mēs esam uzsākuši akciju "Sezonas darbi" ar devīzi – darbs gaida darītāju. Nozares, kurās ir vajadzīgi sezonas darbinieki, šobrīd aktīvi piesaka vakances, un šobrīd lauksaimniecības, būvniecības un apstrādes rūpniecības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozare ir pieteikusi 2000 sezonas darbu vakances. Aicinām to darīt arī tos uzņēmumus, kas to vēl nav paspējuši. Darba tirgus nav apstājies, jāvērtē, cik cilvēku ir gatavi pieņemt tos darba piedāvājumus, kas būs pieejami. Noteikti piedāvājuma struktūra mainīsies. Ja bija liels pieprasījums tieši apkalpojošā sfērā, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, tad šobrīd tas ir sarucis," skaidroja NVA vadītāja.
