Ieeja nevis no 18, bet gan tikai no 21 gada vecuma. Tāpat noteiktas vienotas vizuālās prasības spēļu zālēm, lai tās nav tik uzkrītošas, vilinošas, viegli pamanāmas. Šie ir daži no jaunajiem azartspēļu darbības ierobežojumiem, par kādu ieviešanu visā valstī otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets. Vēl viens būtisks aspekts – darba laika ieviešana.
"Šobrīd, kā zināms, azartspēles var spēlēt 24 stundas un cilvēki bieži vien zaudē tur laika izjūtu. Tātad ir paredzēts ieviest starpbrīdi, pie tam visās zālēs vienlaikus, lai nav situācija, ka cilvēks beidz spēlēt vienā zālē un aiziet uz citu zāli pāri ielai," sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Olga Bogdanova.
Tāpat paredzēts noteikt vairākus papildu kritērijus vietām, kurās aizliegts organizēt azartspēles, tostarp ēkās, kurās izvietoti bērnudārzi un skolas un to tuvumā.
Tuvumā bērnu rotaļu laukumiem, dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.
Katra pašvaldība jau pašlaik drīkst un ar valdības atbalstu arī turpmāk drīkstēs lemt par azartspēļu atrašanās vietām savā teritorijā vai to aizliegumu. Līdz šim gana aktīvi ar azartspēļu izskaušanu nodarbojusies galvaspilsēta. Dome slēgusi vairākus desmitus spēļu zāļu, tikusi sūdzēta tiesā un tiesvedībās panākusi uzvaras.
"Es neredzu, kāpēc būtu jāatsakās no azartspēlēm luksuss klases viesnīcās, kur šis tiešām ir izklaides veids cilvēkiem ar pietiekamiem ienākumiem. Bet primāri mūsu kā politiķu uzdevums ir pasargāt mūsu ģimenes no azartspēlēm kā atkarības, kas tiešām kaitē visai sabiedrībai kopumā. Visus negatīvos aspektus es neuzskaitīšu," sacīja Rīgas vicemēre Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija).
No vienas puses, valsts dod zaļo gaismu jeb licenci legāli darboties, no otras puses, pašvaldība saka: manā teritorijā – nē. Par bezjēdzību to sauc Latvijas Spēļu biznesa asociācijā, kurā apvienojušies pieci vadošie uzņēmumi azartspēļu biznesā.
"Teorētiski ir iespējams tas, ka nevienā Latvijas pašvaldībā... ka visas pašvaldības nosaka, ka viņu teritorijās nedrīkst organizēt azartspēles. Protams, ir riski, ko mēs redzam šādam decentralizētam modelim – tie ir korupcijas riski.
Ko tad darīs uzņēmēji? Ies runāt, mēģinās kaut ko sarunāt. Kaut kā. Un tur, protams, tādi riski pastāv," atzina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Viņaprāt, ir riski, ka plauks nelegālais azartspēļu bizness.
Pašlaik pieņemtās azartspēļu darbību ierobežojošās pamatnostādnes ir virziens, kurā darboties, un vajadzīgos likuma grozījumus vēl izstrādās. Plānots izpētīt arī riskanta spēlētāja pazīmes, paredzot konkrētai spēlētāju kategorijai liegt iespēju piedalīties azartspēlēs un izlozēs.
