Latvijā audzētus ābolus pērk arvien vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pieaudzis pieprasījums pēc Latvijas āboliem, to apliecina ābolu audzētāji. Šobrīd viņi turpina pāršķirot rudenī ievākto ražu, lai labākos ābolus nogādātu līdz veikaliem. Latvijas augļkopības asociācijā spiež, ka ābolu tirgu pozitīvi ietekmējusi samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem. Otrs iemesls pašmāju ābolu pieprasījumam ir cilvēku izvēle pirkt un atbalstīt vietējo produkciju.

Latvijā audzētus ābolus pērk arvien vairāk
00:00 / 04:45
Lejuplādēt
"Te mēs esam Eiropas līmeņa augļu glabātavā ar dzesēšanu. Ir iespējams uztaisīt arī divas gāzes kameras – katra 50 tonnām, kur var ābolus dziļi aizmidzināt, un ļaujam tiem saglabāties ilgāk," stāsta Jaunlutriņu pagasta zemnieku saimniecības "Mucenieki" augļkope Ligita Rezgale. Saimniecībā šobrīd pilnā sparā rit ābolu šķirošana, turklāt tas notiek ar mūsdienīgām iekārtām.

"Šķirošana notiek ar šķirojamo mašīnu. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav visu ziemu jāatrodas salīkušā stāvoklī – dibens gaisā, deguns lejā, acis aizpampušas. (..) Bet vienkārši stāvam tagad pie šķirojamās mašīnas, kas jau ir sašķirojusi [ābolus] pa lielumiem, un liekam kastītēs," skaidro Rezgale.

Pirmā ābolu šķirošana notiek jau uz lauka, jo glabāšana ir ļoti dārga. Par elektrību mēnesī vien jau nākas tērēt ap 1000 eiro.

"Ļoti saudzīgi jāstrādā. Rietumeiropā, piemēram, Polijā visus peldina pa ūdeni, pavisam saudzīgi. Mums ir mazliet lētākas iekārtas, kas lēnām ripina augļus no konteinera ārā," saka Rezgale.

Viņa uzsver, ka darba ātrums ievērojami palielinājās. Līdzīgi strādā ne viens vien ābolu audzētājs Latvijā.

Tas ir vairāku gadu darba un Eiropas Savienības (ES) projektu īstenošanas rezultāts. Audzētāji apvienojās kooperatīvos.

Rezgale pārstāv kooperatīvu "Zelta ābele".

"Mēs esam astoņas saimniecības tagad. Visas ir lielas. Mēs esam otri mazākie ar saviem 12 hektāriem un 200 tonnām. Visiem ir līdzīga izpratne par audzēšanu un biznesu, tāpēc mums iet labi. (..) Jaunie arī nāk klāt, bet pārāk lēni. (..) Protams, mums lielākais konkurents ir poļi, viņiem augļi iznāk lētāki. Esam Ziemeļvalsts, tāpēc cenu ziņā mums ir grūti konkurēt, bet prieks, ka pircējs izvēlas vietējo un arvien vairāk pērk Latvijas ābolus," atzīst augļkope.

Labvēlīgi Latvijas ābolu pieprasījumu ietekmē arī PVN likmes samazināšana, spriež Latvijas Augļkopju asociācija (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

"Gan tas, ka tie ir vietējie – jo tirdzniecībā nonāk integrēti audzēti, ar saudzīgāku metodi. Otrs ir šis 5% PVN. Varbūt tā cenu atšķirība nav tik ļoti redzama, bet tā tomēr ir konkurētspējīgāka," saka Rudzāte.

Turklāt āboliem ir plānāka miziņa un tie ir garšīgi, uzsver Rudzāte. 

"Arī kaķi un suņi ēd. Es domāju, ka mūsu āboli mums ir pierasti un garšīgi.

Vienīgā problēma – mēs nevaram konkurēt ar lielumu, izskatu un noformējumu. Pie tā vēl jāstrādā," secina asociācijas vadītāja.

Saimniecību modernizācija un iekārtu iegāde ļāvusi Latvijas audzētājiem nodrošināt Latvijas ābolu piegādi veikaliem līdz pat maija vidum.

Runājot par nākotnes izaicinājumiem un Eiropas Savienības finansējumu piesaisti, LAA valdes priekšsēdētāja Rudzāte, skaidro šī brīža vajadzības: "Mēs jau esam teikuši, ka saistībā ar klimata izmaiņām atbalsta intensitāte nepieciešama laistīšanas sistēmām un pret salnu iedarbību. Visur augļudārzi, piemēram, Polijā ir nodrošināti ar pilienu laistīšanu."

Ābolu raža Latvijā kopumā bijusi vidēja, ko ietekmēja salnas - kādam vairāk, citam mazāk, spriež audzētāja Rezgale. Pārdošanas ātrumi decembrī ir iespaidīgi, jo realizēts jau tik daudz, cik parasti marta beigās. "Muceniekos" ābolu šogad bijis mazāk, tāpēc krājumi jau strauji iet uz beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti