Pirmā brīvbode Rīgā tika izveidota pirms divarpus gadiem Turgeņeva ielā pie Centrāltirgus. Pagājušajā nedēļā darbu sāka filiāles Āgenskalnā un Čiekurkalnā.
Kas vienam lieks, citam var noderēt
Brīvbodes ir atvērtas dažas dienas nedēļā un to apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni. Brīvbodes ir nekomerciāla bezpeļņas organizācija. Tās vadītāja Alise Ziemule-Zariņa stāstīja, ka veikali atvērti, sadarbojoties ar biedrību "Free Riga".
"Galvenā ideja bija mantu apmaiņa un resursu dzīves cikla pagarināšana. Kas vienam lieks, citam var kalpot. Veikals izveidojies arī par tikšanās vietu.
Notiek apmainīšanās ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, traukiem, augiem, kas nu kuram mājās ir lieks. Paši smejamies, ka tas ir veikals bez naudas, cenas nav, viss notiek uz apmaiņu.
Projekts veidots kā brīvprātīgs, bet pašlaik nedaudz palīdz arī Rīgas dome un Sabiedrības integrācijas fonds. Mums ir algoti darbinieki, bet daudz palīdz brīvprātīgie. Mēs esam gājuši soli tuvāk sabiedrībai un cilvēkiem apkaimēs, neskatoties, no kurienes kurš nāk, kādā valodā runā un tamlīdzīgi," teica Ziemule-Zariņa.
Sociāls projekts
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa vērtēja, ka brīvbodes ir sociāls projekts, bet nav sociāls uzņēmums.
Ja uzņēmums sociālajā jomā grib darboties ilgtermiņā, tam jāatrod balanss starp sociālo mērķi un uzņēmējdarbību, labdarību un peļņu.
"Brīvbodes ir lielisks piemērs aprites ekonomikai un tam, kā mēs varam veicināt lietu apmaiņu. Bet, lai to uzskatītu par sociālo uzņēmējdarbību, brīvbodei pietrūkst uzņēmējdarbības sadaļa. Jo sociālā uzņēmējdarbības ietver sociālo mērķi, bet pamatos ir jābūt uzņēmējdarbībai, kur ir konkrēti ieņēmumi, izdevumi, peļņa. Ja runājam par šādu aprites ekonomiku, tad labs piemērs ir labdarības veikali, kas veicina mantu apmaiņu – "Otrā elpa", "Tuvu", "Hoppen" un "Visi var", kas atrodas Siguldā.
Otrs piemērs par lietu pārveidi ir "Glass point" jeb Stikla māja, kuri pārveido stikla pudeles gan par traukiem, gan citiem stikla izstrādājumiem. Sociālais uzņēmums "Zīle" veido jaunus dizaina apģērbus no jau esošiem apģērbiem un tekstila," stāstīja Zeiļa.
Peļņu novirza labdarības projektiem
Biedrībai "Tuvu" pieder divi veikali Rīgā un Jelgavā. Tajos var nopirkt apģērbu, apavus, mēbeles un traukus, no tiem liela daļa ir ziedojumi no Vācijas. Biedrības "Tuvu" vadītāja Lāsma Cimermane stāstīja, ka biedrība atbalsta ģimenes Zemgalē un palīdz sagādāt ne tikai pārtikas pakas, bet arī izremontēt dzīvokli.
"Mums ir liels prieks, ka mēs varam gan samaksāt algas, gan samaksāt visus nodokļus, īri un vēl mums paliek pāri peļņa, kas pilnībā visa tiek novirzīta labdarības projektiem.
Tas nav vienkārši veikals, kur nopērk kaut ko sev, bet aiz katra pirkuma ir atbalsts konkrētam projektam, tā kā liela pateicība katram pircējam.
Mēs atbalstām, ja nepieciešamas zāles vai zobu salabošana. Viens no lielākajiem projektiem ir mājokļa sakārtošana. Bieži mēs atstājam būvmateriālus un kādu telpu līdz galam neizremontējam, lai ir iespēja tālāk darboties pašiem.
Vēl viens ļoti mīļš projekts ir skolas soma – dāvinām pirmklasniekiem somas, pilnas ar skolai nepieciešamajām lietām. Pats jaunākais projekts ir jauniešu centrs Brankās, Ozolnieku novadā. Organizējam Užavā vasaras nometnes jauniešiem. Protams, tas viss šobrīd ir uz pauzes, bet mēs ļoti gaidām atkalredzēšanos klātienē," atzina Cimermane.
Nākotnes virziens
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Zeiļa uzskata, ka par sabiedrības labumu jādomā ikvienam Latvijas uzņēmumam.
"Es domāju, ka nākotnē jebkuram uzņēmumam vajadzētu būt kā sociālajam uzņēmumam un vairāk domāt par sabiedrisko labumu un sabiedrības ieguvumu, ne tik daudz par savu personīgo labumu. Tas ir arī nozīmīgs virziens, kurā strādāt, lai šī uzņēmējdarbība ir par labu mums visiem. Es domāju, ka sociālās ekonomikas virziens ir nākotne," klāstīja Zeiļa.
Latvijā šobrīd ir 175 uzņēmumi, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Ne visi uzņēmumi ir nokārtojuši dokumentus, lai saņemtu sociālā uzņēmuma statusu, tāpēc to skaits noteikti ir lielāks.
