Latvija atmaksās 1,2 miljardu eiro EK aizdevumu, valsts parāds saruks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valsts kase (VK) lēš, ka šā gada beigās valsts parāda kopapjoms varētu būt par apmēram 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mazāks nekā patlaban. Turklāt pēc drīzākajā laikā veicamās Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma atmaksas Latvija jau būs atmaksājusi lauvas tiesu krīzes laikā saņemtā starptautiskā aizdevuma.

Gandrīz deviņi miljardi eiro jeb nepilni četrarpus tūkstoši eiro uz cilvēku – tik liels 2014.gada vēlā rudenī bija valsts parāds. 2015.gada janvārī Latvijas valstij jāatmaksā EK 1,2 miljardi eiro – tā ir daļa no starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemtā aizdevuma. VK Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka stāsta, ka aizdevuma atmaksai tiks izmantoti līdzekļi, ko VK vēl 2014.gadā aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos:

”Mēs esam organizējuši divas eiroobligāciju emisijas – janvārī un aprīlī. Katra emisija veikta viena miljarda eiro apmērā. Mēs esam  jau savlaicīgi piesaistījuši resursus un arī rezervējuši VK kontos šo summu, lai varētu laicīgi atmaksāt EK šo aizdevumu.”

Jalovecka prognozē, ka 2015.gada valsts nogalē valsts parāda kopapjoms pret iekšzemes kopproduktu samazināsies no pašreizējiem aptuveni 40% no kopprodukta līdz kādiem 35% no iekšzemes kopprodukta:

”Valsts parāds stabilizēsies kaut kādā ilgtspējīgā līmenī, un uz 2015.gada beigām manis nosauktie 35% pie nosacījuma, ka būtiski nepieaugs valsts budžeta finansējamais deficīts nākamajos gados, šis parāds varētu pakāpeniski stabilizēties šajā līmenī un, turpinoties ekonomikas izaugsmei, varētu pat sākt samazināties. Bet nākamo trīs gadu perspektīvā mēs būtiskas izmaiņas vai samazinājumu parāda līmenī nesaskatām, jo arī 2015.gada budžets ir pieņemts ar deficītu naudas plūsmā, kas būs jāfinansē. Bet deficīts ir tikai daļa no kopējās finanšu nepieciešamības, kas būs jāsedz VK, jo Valsts kasei ir jāatmaksā arī iepriekš uzņemtās valsts parāda saistības. Parāda atmaksa būs jāveic arī nākamajos gados, tiesa gan, mazākā apmērā nekā tas ir noticis šogad un notiks arī nākamgad. Bet jebkurā gadījumā saistības būs jāatmaksā, un bez šīm saistībām vēl būs jāsniedz aizdevumi pašvaldībām un citas plūsmas jāfinansē. Līdz ar to kopējā finansēšanas nepieciešamība saglabāsies.”

Pēc 2015.gada, kad valstij jāatmaksā ārējais parāds aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā un iekšējais parāds nepilnu 300 miljonu eiro apmērā, turpmākajos gados atmaksājamās summas varētu kļūt ievērojami mazākas. Tas skaidrojams ar to, ka pēc EK aizdevuma atmaksas Latvijas valsts jau būs atmaksājusi lielāko daļu no ekonomiskās krīzes laikā saņemtā starptautiskā aizdevuma.

Vēl neatmaksātais parāds starptautiskajiem aizdevējiem veido aptuveni 2,3 miljardus eiro. Pēc šīs atmaksas, kas ir jāveic janvārī, parāds samazināsies līdz aptuveni vienam miljardam eiro.

Atmaksas grafiks, kurā ir jāveic pakāpeniska parāda atmaksa, ilgst līdz pat 2025. gadam. Pakāpeniski mēs turpināsim atmaksu, bet jau mazākā mērā. Bet mēs esam šobrīd sasnieguši mūsu vidējā termiņa aizņemšanās stratēģijas mērķus – mēs esam pārfinansējuši starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros uzņemtās saistības ar jauniem aizdevumiem. Un esam izdarījuši to pat ar zemākām likmēm, nekā ir bijušas noteiktas programmas aizdevumiem.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks gan apšauba to, vai tuvākajos gados Latvijai izdosies būtiski samazināt valsts parāda kopējos apmērus:

”Šajā brīdī es domāju, ka mums nav īsti tādu resursu, kā to mazināt. Un citās valstīs situācija ir līdzīga, jo pretējā gadījumā ir jābūt budžetam ar pārpalikumu.

Budžeta pārpalikums tuvākajā laikā nav saredzams mūsu politiskās vides un mūsu lielo, dažādo vajadzību dēļ. Es vismaz to neredzu tuvāko trīs gadu laikā. Nav mums bijuši arī privatizācijas gadījumi.

Mums ir daļa naudas, ko mēs esam novirzījuši valsts parāda atmaksai, kuru mēs ietaupījām uz valsts parāda apkalpošanu. Tur bija nelielas summas, kuras mēs novirzījām valsts parāda segšanai. Tādas varbūt atsevišķas mazas iespējas parādīsies arī turpmāk. Bet lielākoties deficīts dils pret ekonomiku, jo ekonomika augs krietni straujāk. Līdz ar to nomināli parāds apmēram paliks turpat, bet apkalpošanas summas viennozīmīgi saruks.”

Te gan jāņem vērā, ka gan nākamajā, gan turpmākajos gados valsts budžets plānots ar deficītu, kuru tāpat būs nepieciešams finansēt. Turklāt neoficiāli jau tagad tiek pieļauts, ka gadījumā, ja ekonomika augs lēnāk nekā prognozēts, veidojot 2015.gada budžetu, budžeta deficīts varētu pārsniegt patlaban plānoto vienu procentu no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti